Ebrejiem 4 LTV1965

1. Tāpēc, kamēr apsolījums ieiet viņa atdusā mums vēl pastāv, bīsimies, ka kāds no mums neizrādītos to nesasniedzis.

2. Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc ka klausītājos nebija savienojies ar ticību.

3. Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā, kā viņš ir teicis: „Kā esmu zvērējis savās dusmās, tiem nebūs ieiet manā atdusā,“ —lai gan darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti.

4. Jo par septīto dienu viņš kaut kur tā ir teicis: „Un Dievs septītajā dienā ir dusējis no visiem saviem darbiem.“

5. Un šinī vietā atkal: „Tiem nebūs ieiet manā atdusā.“

6. Kad nu dažiem atliek tanī ieiet, bet nepaklausības dēļ nav iegājuši tie, kam vispirms evaņģēlijs pasludināts,

7. Viņš no jauna noliek vienu dienu, šo dienu, caur Dāvidu runādams pēc tik ilga laika, kā jau iepriekš teikts: „Sodien, kad jūs viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis.“

8. Jo, ja Jozua viņiem būtu sagādājis atdusu, tad viņš nebūtu pēc tam runājis par citu dienu.

9. Tā tad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai.

10. Jo, kas iegājis viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem, kā Dievs no saviem.

11. Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga.

12. Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.

13. Un nav radījuma, kas viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.

14. Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis caur debesīm, Jēzus, Dieva dēls, tad turēsimies pie apliecības.

15. Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.

16. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.