Ebrejiem 5 LTV1965

1. Jo katrs no cilvēku vidus ņemtais augstais priesteris cilvēku labā tiek iecelts kalpošanai Dievam, lai nestu dāvanas un upurus par grēkiem;

2. Viņš var iežēloties par nezinātājiem un maldīgajiem, tāpēc ka arī viņš pats vājības apņemts.

3. Un tās dēļ viņam pienākas kā tautas, tā arī sevis dēļ upurēt par grē-kiem.

4. Un neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts tāpat kā Arons.

5. Tāpat arī Kristus nav piesavinājies godu tikt par augsto priesteri, bet tas, kas viņam ir teicis: „Mans dēls tu esi, šodien es tevi esmu dzemdinājis.“

6. Kā ari citā vietā viņš saka: „Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melchisedeka kārtas.“

7. Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām vtņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie tā, kas viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm

8. Un, dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis.

9. Un, pilnību sasniedzis, viņš ir palicis visiem, kas viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku,

10. Dieva nosaukts par augsto priesteri pēc Melchisedeka kārtas.

11. Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt.

12. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajaga piena, ne cietas barības.

13. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns.

14. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un Jaunu.