Ebrejiem 7 LTV1965
1. Šis Melchisedeks, Salēmas ķēniņš, visaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja;
2. Viņam Ābrahāms ari piešķīra desmito tiesu no visa; viņš vispirms ir Taisnības ķēniņš (tā viņa vārds tulko-jams), bet tad arī Salēmas ķēniņš, tas ir—miera ķēniņš,
3. Bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam.
4. Redziet, cik liels ir tas, kam sentēvs Ābrahāms ir devis desmito tiesu no ieguvuma!
5. Arī tiem Levija bērniem, kas uzņēmās priestera amatu, ir nolikts ņemt no tautas, saskaņā ar bauslību, desmito tiesu, tas ir no saviem brāļiem, lai gan tie arī cēlušies no Ābrahāma gurna.
6. Bet tas, kas nav no viņu cilts cēlies, ir ņēmis desmito tiesu no Ābrahāma un ir svētījis to, kam apsolījumi.
7. Bez jebkādas pretrunas tikai lielākais svētī mazāko.
8. Šeit desmito tiesu saņem mirstīgi cilvēki, bet tur tas, par kupu liecina, ka viņš dzīvo.
9. Un, tā sakot, arī Levijs, kas ņem desmito tiesu, caur Ābrahāmu ir devis desmito tiesu.
10. Jo viņš bija tēva gumā, kad Melchisedeks ar to satikās.
11. Jo, ja nu pilnība būtu sasniegta ar Levija priestera amatu—jo tautai ar bauslību tas bija dots—kāda vēl bija vajadzība celties citam priesterim pēc Melchisedeka kārtas un nesaukties pēc Arona kārtas?
12. Jo priestepa amatam mainoties, nepieciešami mainās arī likums.
13. Jo tas, par ko tas tiek teikts, piederēja pie citas cilts, no kupas neviens nav kalpojis pie altāpa.
14. Jo ir zināms, ka mūsu Kungs ir cēlies no Jūdas cilts; šai ciltij Mozus nav nekādu norādījumu devis par priesteriem.
15. Un lieta kļūst vēl skaidrāka, ja pēc Melchisedeka līdzības ceļas cits priesteris,
16. Kas tāds tapis ne pēc cilvēku pavēles un likuma, bet neiznīcīgās dzīvī-bas spēkā.
17. Jo raksti liecina: „Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melchisedeka kārtas.“
18. Jo iepriekšējo pavēli atceļ tās nespēcības un nederības dēļ.
19. —Jo bauslība neko nav vedusi pie pilnības—bet tiek nodibināta labāka cerība, ar ko tuvojamies Dievam,
20. Tas nav bijis bez zvēresta. Jo tie bez zvēresta ir kļuvuši par priestepiem,
21. Bet šis ar zvērestu pēc tā gribas, kas viņam teicis: „Tas Kungs ir zvērējis, un viņš nenožēlos, tu esi priesteris mūžīgi.“
22. Tāpēc arī Jēzus ir tapis par labākas derības galvinieku.
23. Viņi gan lielā skaitā ir kļuvuši par priestepiem tāpēc ka nāve tiem neļāva ilgāk palikt.
24. Bet šim, tāpēc ka viņš paliek mūžīgi, priestepa amats ir neiznīcīgs.
25. Tādēļ arī viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.
26. Jo tāds augstais priesteris mums arī pienācās, svēts, bez ļaunuma, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem un pacelts augstāk par debesīm,
27. Kam nevajaga kā tiem augstajiem priestepiem ikdienas upurēt vispirms par saviem, pec tam par tautas grēkiem. Jo to viņš ir izdarījis reizi par visām reizēm, pats sevi upurēdams.
28. Jo bauslība ieceļ par augstajiem priesteriem cilvēkus ar vājībām, bet zvēresta vārds, kas nāca pēc bauslības, —Dēlu, mūžam pilnīgu.