Ebrejiem 9 LG8

1. Tad nu gan arī pirmai derībai bija Dieva kalpošanas likumi un laicīgs svētums.

2. Jo Dieva telts bija uzcelta: priekšējā bija lukturis un galds un Dieva priekšā noliktas maizes; tā top saukta - svētā vieta.

3. Bet aiz otra priekškara dzīvoklis, kas top saukts - vissvētākā vieta;

4. Tur bija kvēpināmais zelta altāris un derības šķirsts, visapkārt pārvilkts ar zeltu, kurā zelta trauciņš ar debess maizi un Ārona zizlis, kas bija zaļojis, un derības galdiņi.

5. Un virsū pār to bija godības ķerubi, kas derības šķirsta vāku apēnoja: par to ne tagad ir jārunā sīkāk.

6. Kad nu šīs lietas tā bija sataisītas, tad priesteri vienmēr ieiet dzīvokļa priekšējā daļā, Dieva kalpošanas darbus darīdami,

7. Bet otrā augstais priesteris vien vienreiz par gadu, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sava paša un ļaužu noziegumiem;

8. Caur to Svētais Gars rāda, ka ceļš uz svēto vietu vēl nav parādīts, kamēr dzīvokļa priekšēja daļa pastāv;

9. Tā ir tagadējā laika līdzība, pēc kuras upurē dāvanas un upurus, kas to, kas kalpo, nevar pilnīgu darīt pēc sirdsapziņas,

10. Bet tie tikai līdz ar ēdieniem un dzērieniem un daudzkārtīgām mazgāšanām kā ārīgi miesas likumi uzlikti līdz laikam, kad viss labāk tiks pārtaisīts.

11. Bet Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, ir nācis un caur jo lielu un jo pilnīgu dzīvokli, ne rokām taisītu - tas ir, ne no šīs radības, -

12. Nedz ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm Viņš vienreiz ir iegājis svētā vietā un sagādājis mūžīgu pestīšanu.

13. Jo ja vēršu un āžu asinis un pelni no jaunas govs nešķīstos apslacinājot šķīsta uz miesas šķīstību;

14. Cik vairāk Kristus asinis, kas caur mūžīgo Garu Sevi pašu bezvainīgu Dievam ir upurējis, šķīstīs jūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem, kalpot Dzīvam Dievam?

15. Un tādēļ Viņš ir jaunās derības vidutājs, lai, kad nāve bija notikusi par atpestīšanu no pārkāpšanām, kas bija apakš pirmās derības, tie, kas ir aicināti, dabū apsolīto mūžīgo mantību.

16. Jo kur ir testaments, tur novēlētājam vajag būt mirušam.

17. Jo testaments ir stiprs, kad novēlētājs miris; jo tas nekad nav spēkā, kamēr viņš vēl dzīvs, kas to cēlis.

18. Tāpēc arī pirmā derība nav iecelta bez asinīm.

19. Jo kad Mozus visus likumus pēc bauslības bija runājis uz visiem ļaudīm, tad tas ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un purpura vilnu un īzapu un apslacināja pašu grāmatu kā arī visus ļaudis,

20. Sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs jums ir pavēlējis.

21. Tā līdzīgi viņš arī Dieva telti un visus Dieva kalpošanas rīkus apslacināja ar asinīm.

22. Un gandrīz viss ar asinīm top šķīstīts pēc bauslības, un bez asins izliešanas nenotiek piedošana.

23. Tad nu debesu lietu līdzībām tā vajag tapt šķīstītām, bet debesu lietām pašām caur labākiem upuriem, nekā šie ir.

24. Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētā vietā, kas ir patiesības attēls, bet pašās debesīs, ka Tas tagad parādītos Dieva vaiga priekšā par mums;

25. Nedz ka Viņš Sevi pašu daudzreiz upurētu, tā kā augstais priesteris ik gadus svētā vietā ieiet ar svešām asinīm.

26. Citādi Viņam būtu pienācies daudzreiz ciest no pasaules iesākuma; bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, grēku iznīcināt caur Savu paša upuri.

27. Un tā, kā cilvēkiem ir nolikts vienreiz mirt un pēc tam tiesa:

28. Tāpat arī Kristus, vienreiz upurēts, daudz ļaužu grēkus atņemt, taps redzēts otru reizi bez grēka no tiem, kas Viņu gaida, uz mūžīgu dzīvošanu.