Ebrejiem 9 NLB

1. Arī pirmajai derībai bija kalpošanas priekšraksti un svētnīca šajā pasaulē.

2. Tika uzslieta telts, kuras priekšējā telpā bija gaismeklis, galds, upurmaizes; šī telpa tiek saukta par svētvietu.

3. Aiz otra priekškara bija telts telpa, kas tiek saukta par svētumu svētumu.

4. Tur bija zelta kvēpināmais trauks un liecības šķirsts, kas visapkārt bija apvilkts ar zeltu. Tajā bija zelta trauks ar mannu, uzplaukušais Ārona zizlis un derības plāksnes,

5. bet pāri tam – Dieva godības ķerubi, kas apēno šķirsta izlīguma vāku; bet par to tagad nav atsevišķi jārunā.

6. Tāds bija telts iekārtojums. Pirmajā telpā vienmēr gāja priesteri, ikreiz, kad veica kalpošanu,

7. bet otrajā iegāja augstais priesteris reizi gadā, līdzi ņemot upurasinis, ko tas upurēja par saviem un tautas neapzināti izdarītajiem pārkāpumiem.

8. Ar to Svētais Gars skaidri parāda, ka tikmēr, kamēr iepriekšējā telts vēl pastāv, ceļš uz patieso svētnīcu vēl nav atklājies.

9. Tā ir tagadējā laika līdzība, pēc tās tiek pienestas upurdāvanas un upuri, kas nespēj kalpotāju darīt pilnīgu tajās lietās, kas skar sirdsapziņu.

10. Tie ir vienīgi ārēji priekšraksti, kas attiecas uz ēdieniem un dzērieniem un dažādām šķīstīšanām; tie ir spēkā tikai līdz atjaunošanas laikam.

11. Kristus ieradās kā nākamo labumu augstais priesteris caur lielāku un pilnīgāku telti, tādu, kas nav rokām darināta, tas ir, kas nenāk no šīs radības.

12. Viņš neizlēja ne āžu, ne teļu asinis, bet gan pats savējās un reizi par visām reizēm iegāja svētnīcā un ieguva mūžīgu izpirkšanu.

13. Ja apslacīšana ar āžu un vēršu asinīm un upurētās teles pelniem svētī miesas šķīstīšanai tos, kas apgānījušies,

14. cik gan daudz vairāk Kristus asinis, kurš mūžīgā Gara spēkā pats sevi ir pienesis par nevainojamu upuri Dievam, šķīstī mūsu sirdsapziņu no mirušiem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.

15. Tādēļ viņš ir jaunās derības vidutājs, lai ar nāvi, kas izpirka iepriekšējās derības laikā izdarītos pārkāpumus, tie, kas aicināti, saņemtu mūžīgā mantojuma apsolījumu.

16. Kur testaments, tur nepieciešams pierādīt novēlētāja nāvi,

17. jo testaments iegūst spēku tikai pēc novēlētāja nāves; kamēr tas vēl ir dzīvs, testaments nav spēkā.

18. Šā iemesla dēļ arī pirmā derība nav noslēgta bez asinīm.

19. Kad Mozus bija pateicis tautai visas pavēles, kā tās bija dotas bauslībā, viņš sajauca teļu un āžu asinis ar ūdeni un ņēma tumšsarkanu vilnu un īzapu un apslacīja gan pašu derības grāmatu, gan tautu,

20. sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis. –

21. Tāpat viņš apslacīja ar asinīm arī telti un visus dievkalpojuma rīkus.

22. Pēc bauslības, ar asinīm tiek šķīstīts gandrīz viss, un bez asins izliešanas nav piedošanas.

23. Un šādi bija nepieciešams šķīstīt debesu lietu attēlus, bet pašas debesu lietas – ar labākiem upuriem nekā šie.

24. Jo Kristus neiegāja rokām darinātā svētnīcā, kas būtu patiesās atveids, bet pašās debesīs, lai no tā brīža stāvētu par mums Dieva vaiga priekšā.

25. Viņš neiegāja, lai daudzkārt pienestu upurim sevi pašu, kā augstais priesteris katru gadu ieiet svētnīcā, pienesot ikreiz cita asinis, –

26. jo tad kopš pasaules radīšanas viņam būtu vajadzējis daudzkārt ciest, bet nu viņš, laiku beigās reizi par visām reizēm ir atklājies, lai izdeldētu grēkus, sevi pašu upurēdams.

27. Tāpat kā cilvēkiem ir nolikts mirt tikai vienreiz, un pēc tam tiesa,

28. tā arī Kristus ir upurēts reizi par visām reizēm, lai daudzu cilvēku grēkus izdeldētu; viņš atklāsies otrreiz – ne vairs grēku dēļ, bet par pestīšanu tiem, kas uz viņu gaida.