Hozeja 13 NLB

1. Efraims runāja – visi trīcēja! Viņš bija augstu Israēlā, bet apgrēkojās ar baāliem un mira!

2. Un tagad tie turpina grēkot, taisa sev izlietus sudraba tēlus, dievekļus pēc savas sajēgas – tie visi tik kalēja darbs! Par tiem viņi saka: kas cilvēku upurēs, tas drīkstēs skūpstīt šos teļus!

3. Tādēļ tie kļūs kā mākonis, zudīs kā rīta rasa, kā pelavas aizvirpuļos no klona, kā dūmi no lūkas!

4. Es esmu Kungs, tavs Dievs, jau kopš Ēģiptes zemes, citu Dievu tu nepazīsti, un nav glābēja, izņemot mani!

5. Es tevi pazinu tuksnesī, kalšņas zemē!

6. Bet tie tik ganās līdz sātam, kad sāti – tad tiem lepna sirds un tad aizmirst mani!

7. Es tiem būšu kā lauva, kā leopards uz ceļa uzglūnēšu!

8. Es uzbrukšu tiem kā lācene, kam atņemti mazuļi, es plēsīšu viņu cietās sirdis, aprīšu viņus kā brangs lauva, un viņus plēsīs lauka zvēri!

9. Iznīdēja tevi, Israēl! Bet pie manis tev glābiņš!

10. Kur tad tavs ķēniņš? – Lai līdz tev glābties ik pilsētā! Kur tavi soģi, par kuriem tu teici: dod tik man ķēniņu un augstmaņus!?

11. Savās dusmās es došu tev ķēniņu un savā niknumā es arī ņemšu!

12. Savīkstītas Efraima vainas, noglabāti viņa grēki –

13. dzemdību sāpes nāks pār viņu: negudrs bērns, laikā nav klāt, lai lauztos no klēpja!

14. No šeola es atgūšu viņu, no nāves es viņu izpirkšu – kur gan tavs spēks, nāve? Kur gan tava sērga, šeol? Līdzcietība manām acīm būs slēpta!

15. Kaut viņš saukts par auglīgu starp saviem brāļiem – nāks austrenis, Kunga vējš no tuksneša celsies – tas izkaltēs viņa spirgtumu, izsusēs viņa avotu, tas dārgumus nolaupīs, it visus tīkamos traukus!