Logo
🔍

Hozeja 4 NLB

« Dieva apsūdzība Israēlam

1. Klausieties Kunga vārdu, Israēla dēli! Kungam ir strīds ar zemes iemītniekiem: “Jo nav patiesības un uzticības, un nav Dieva atziņas uz zemes!

2. Lādas, krāpj un slepkavo, zog un laulību pārkāpj, ķildojas vien un asinis atriebj ar asinīm!

3. Tādēļ sēros zeme, panīks visi tās iemītnieki, kopā ar lauka zvēriem un debesu putniem izzudīs arī zivis jūrā!

4. Tomēr neviens pretī nestrīdēsies, neviens pat netaisnosies, kaut tava tauta pat priesterus apstrīd!

5. Šodien tu klupsi, un klups pravietis naktī kopā ar tevi, un tavu māti es nokaušu!

6. Mana tauta tiks iznīdēta, jo tai nav atziņas, tu taču atmeti atziņu – tad arī es tevi atmetīšu, ka nebūsi vairs mans priesteris, un sava Dieva bauslību tu aizmirsīsi, bet es aizmirsīšu tavus dēlus!

7. Jo viņu vairāk, jo tie grēko pret mani – es tiem iemainīšu godu pret kaunu!

8. Tie aprij manas tautas grēku upurus un par tās grēkiem līksmo!

9. Tā būs tautai un tā būs priesteriem – es tos piemeklēšu, lai kurp tie ietu, un likšu, lai viņu darbi nāk pār tiem pašiem!

Israēla elkdievība

10. Tie rīs un negūs sāta, tie maukos, bet nekas nedzims, jo Kungs tiem vairs nerūp!

11. Maucība, vīns un jaunvīns pārņem prātus!

12. Mana tauta – kokam tie prašņā, gan nūja tiem pateiks! Maucības gars tos ir aizvīlis, un tie mauko pat Dieva priekšā!

13. Kalnu virsotnēs tie upurē un uz pakalniem kvēpina, zem ozoliem, apsēm un papelēm, jo tur laba ēna, – tādēļ jūsu meitas mauko un jūsu līgavas pārkāpj laulību!

14. Es nesodīšu jūsu meitas, kad viņas maukos, un jūsu līgavas, kad tās pārkāps laulību, jo jūs ar maukām pinaties un upurējat kopā ar tempļa prostitūtām! Jūs esat nejēgu tauta – gan jūs pašus atmetīs!

15. Kaut tu, Israēl, mauko, taču Jūda lai nenoziedzas – neejiet uz Gilgālu, nedodieties uz Bēt-Āvenu, nezvēriet: dzīvs Kungs!

16. Kā tele bizo, tā bizenē Israēls – nu Kungs to ganīs kā jērus pa laukiem!

17. Ar elkiem biedrojas Efraims, pametiet viņu!

18. Viņu saldvīns sašķērmis, maukot tie mauko, mīlēt tie mīlē, negods tiem vairogs!

19. Vējš tam pieplacinājis spārnus! Ar saviem upuriem tie krituši kaunā!

»