Jesaja 14 NLB
1. Jo Kungs apžēlos Jēkabu un atkal izvēlēsies Israēlu, ļaus tam apmesties paša zemē, un svešinieki mitīs līdzās un piebiedrosies Jēkaba namam.
Bābeles ķēniņa krišana2. Un tautas ņems viņus un aizvedīs pie sevis, bet Israēla nams tos iemantos sev par vergiem un verdzenēm Kunga zemē – tad gūstekņi gūstīs savus gūstītājus, viņi valdīs pār tiem, kas iepriekš tos apspieda.
3. Un tajā dienā Kungs tev dos atelpu no sāpēm un trīsām, un smagās verdzības, ar ko tevi verdzināja,
4. tad tu sacīsi šo līdzību par Bābeles ķēniņu: “Redzi, kā mitējās apspiedējs, beigušies spaidi!
5. Kungs satrieca ļaundaru spieķi, valdnieku zizli!
6. Niknumā sasita svešās tautas – kuļ un neatlaižas, valda dusmās pār citām tautām, vajā un netaupa!
7. Veldzējas, atgūstas visa zeme, visur skan gaviles!
8. Pat cipreses līksmo par tevi un Lebanona ciedri: kopš tu sakauts, vairs nenāks cirtējs pie mums!
9. Šeols apakšā trīc tevis dēļ, jau gaida, kad nāksi, kust tev pretī mirušo gari, pat visi zemes dižmaņi, visi zemes ķēniņi ceļas no saviem troņiem!
10. Tie visi bilst un saka par tevi: arī tu vājš kā mēs, nu tu mums līdzīgs!
11. Šeolā nobraukusi tava lepnība un tavu liru čalas – tavs pēlis ir kāpuri, un tavs apsegs ir tārpi!
12. Kā gan no debesīm nokriti, mirdzošais rītausmas dēls! Pats esi notriekts pie zemes, tu, tautu gāzēj!
13. Tu domāji savā sirdī: es debesīs uzkāpšu, augstāk par Dieva zvaigznēm uzcelšu savu troni, sēdēšu sapulces kalnā pašos ziemeļos!
14. Virs mākoņu virsotnēm uzkāpšu, šķitīšos kā pats Visuaugstais! –
15. taču šeolā nobrauci! Pašā bedrē!
16. Tie, kas redz tevi, nu lūr, prāto par tevi: vai šis ir tas vīrs, kas tricināja zemi un drebināja ķēniņvalstis,
17. kas visu pasauli par tuksnesi pataisīja, pilsētas noplēsa un nelaida mājās gūstekņus?!
18. Pārējie tautu ķēniņi visi ir godam nogūluši ikviens savā namā,
19. bet tevi no kapa izmeta kā pretīgu kropli, tevi klās līķi, zobena caurdurtie, kas nomesti bedres akmeņos kā maitas par kāju pameslu!
20. Tu nepiebiedrosies viņiem pat kapā, jo savu zemi tu izdeldēji, savu tautu tu nokāvi – lai vairs nemūžam nepiemin ļaundaru sēklu!
21. Sataisiet kautuvi viņu dēliem par viņu tēvu vainu! Ka tie neceļas un nemanto zemi, un nepieceļ pasauli pilnu ar pilsētām!”
22. “Un es celšos pret viņiem,” saka Pulku Kungs, “iznīdēšu Bābeles vārdu un atlikušos, gan atvases, gan pēcnācējus!
Vēstījums par Asīriju23. Atdošu dzeloņcūkām, lai tiek tām, par purvu pataisīšu, prom aizmetīšu nīcībā,” saka Pulku Kungs.
24. Pulku Kungs ir zvērējis: “Vai tad nav tā – kā es nodomāju, tā ir, un, kā es nospriežu, tā notiek!
25. Patriecu Ašūru no savas zemes, manos kalnos to nīdēju, lai noņemtu viņa jūgu un viņa nasta būtu nost no pleciem!”
26. Tas ir lēmums, kas visai zemei lemts, un šī ir roka, kas izstiepta pār visām tautām.
Vēstījums par filistiešu zemi27. To Pulku Kungs ir nodomājis – kas stāsies pretī, un viņa roka ir izstiepta – kas pavērsīs atpakaļ?!
28. Ķēniņa Āhāza nāves gadā nāca šis vēstījums:
29. “Nepriecājies, tu, Filistija, ka salauzta nūja, kas tevi sita! Jo no čūskas saknes nāks odze, un tās auglis – lidojošs pūķis!
30. Tad nabagu pirmdzimtie pieguļā dzīs un tukšinieki droši ganīs, bet tavu sakni es nonāvēšu badā, un tavi palicēji tiks nokauti!
31. Gaudojiet, vārti, brēc, pilsēta, līgojies, Filistija! Jo no ziemeļiem tie kā dūmi nāk – neviens viņu pulkā nav noklīdis!”
32. Ko atbildēt cittautu vēstnešiem?! – Sakiet, ka Kungs ir Ciānu dibinājis, tur patversies viņa tautas apspiestie!