Jesaja 16 LTV1965
1. Sūtiet zemes valdniekam pienācīgas jēru nodevas no Selas pa tuksnesi uz Ciānas meitas kalnu!
2. Kā iztrenkāti un projām lidojoši putni, kas izbiedēti no ligzdas, tā jutīsies Moāba meitas pie Arnonas upes brasliem.
3. „Dodi mums padomu! Esi mums par starpnieku! Dari savu ēnu tumšu kā nakti pašā dienas vidū! Paslēp izdzītos, neizdodi ienaidniekam bēgļus!
4. Lai mani Moāba bēgli nometas pie tevis, esi tiem par patvērumu no vajātāja! Jo kad spaidītājs būs pagalam un postīšana beigusies un postītāji būs izdzīti no zemes,
5. Tad tronis būs nostiprināts ar žēlastību, un uz tā Dāvida teltī sēdēs ar paļāvību un uzticību apveltīts tiesnesis, kas spriež tiesu, aizstāv ļaužu tiesības un rūpējas par taisnību.“
6. Mēs dzirdējām par Moāba pārāk lielo lepnību, viņa uzpūtību un iedomību, pārgalvību un tukšo lielību.
7. Tā lai žēlojas moābieši par Moābu, lai žēlojas visi kopā; jūs skumsit un sūdzēsities galīgi satricināti par Kirarešetes pamatiem, tie pavisam sagrauti! —Pagalam ari skaistie turienes vīnogu cepumi,
8. Jo Hešbonas druvas novītušas un nokaltuši arī Sibmas vīna koki, kuļu ogas tautu valdnieki saminuši, kaut gan šīs ogas viņus pašus kādreiz reibināja. Šie vīna koki sniedzās līdz Jāzerai un iestiepās tuksnesī, tie ar saviem zariem izplētās līdz pat Nāves jūfai.
9. Tādēļ es raudu kopā ar Jāzeru par Sibmas vīna kokiem un tevi slacinu ar savām asarām, Hešbona un Ēleāle, jo tavas pļaujas un ražas laikā negaidīti atskan kara troksnis un ienaidnieku uzvaras saucieni.
10. Tā prieks un līksmība apklusuši druvās, un vīna dārzos nedzird vairs līksmi un gaviles. Minējs vairs nemin vīnu vīnaspaidā, vīnkopju prieka dziesmas ir izskanējušas.
11. Tādēļ sēras manā sirdī par Moābu raisās kā klusas kokļu skaņas, un manās krūtīs smeldz sāpes par Kirarešeti.
12. Un notiks, kad Moābs kāps elku kalnā ar dāvanām, kad viņš būs ilgi nopūlējies gar upurēšanu un ieies savā svētajā vietā, lai lūgtu, tad viņš neko nepaveiks un nepanāks.
13. Tā tas Kungs ir citkārt runājis par Moābu.
14. Bet tagad tas Kungs saka: „Trijos gados, līdzīgi algādža laikam, ieslīgs kaunā un nicināšanā visa Moāba godība ar visu lielo ļaužu pulku, un kas atliks, to nebūs daudz.“