Jesaja 2 LG8
1. Šis ir tas vārds, ko Jesaja, Amoca dēls, redzējis par Jūdu un Jeruzālemi.
2. Un notiks pastarā laikā, tad Dieva nama kalns stāvēs pāri pār visiem kalniem un būs paaugstināts pār pakalniem, un visi pagāni uz viņu plūdīs,
3. Un daudz tautas ies un sacīs: ejam, kāpsim uz Tā Kunga kalnu, uz Jēkaba Dieva namu, lai Viņš mums māca Savus ceļus, un lai staigājam Viņa takās, jo no Ciānas iziet mācība, un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
4. Un Viņš tiesās starp pagāniem un pārmācīs daudz tautas, un tie pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par dārznieka nazi. Jo tauta pret tautu nepacels zobenu un vairs nemācīsies karu.
5. Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā.
6. Bet Tu esi atstājis Savus ļaudis, Jēkaba namu, jo tie ir pilni austruma ļaužu (bezdievības) un ir zīlnieki tā kā Fīlisti, un ar svešinieku bērniem tiem ir draudzība.
7. Un viņu zeme ir pilna sudraba un zelta, un mantas tiem bez gala, un viņu zeme ir pilna zirgu, un ratu tiem bez gala.
8. Un viņu zeme ir pilna elka dievu, un savu roku darbu tie pielūdz, to, ko pašu pirksti taisījuši.
9. Bet ļaudis tiek pazemoti, un vīri gāzti, un piedot Tu viņiem nepiedosi.
10. Lieni klints alā un paslēpies pīšļos no Tā Kunga iztrūcināšanas un no Viņa augstās godības.
11. Ļaužu lepnās acis taps pazemotas, un vīru augstība taps locīta, bet Tas Kungs vien būs augsts tanī dienā.
12. Jo Tā Kunga Cebaot diena būs pret visu lepnumu un lielumu, un pret visu augstumu, ka tas top pazemots,
13. Un pret visiem lieliem un augstiem Libānus ciedru kokiem un pret visiem Basanas ozoliem
14. Un pret visiem lieliem kalniem un pret visiem augstiem pakalniem.
15. Un pret visiem augstiem torņiem un pret visiem stipriem mūriem
16. Un pret visiem jūras kuģiem un pret visiem skaistiem tēliem.
17. Un ļaužu lepnība taps locīta, un vīru augstība pazemota, bet Tas Kungs vien būs augsts tanī dienā.
18. Un elkadievi ies pavisam bojā.
19. Tad ies kalnu alās un zemes plaisumos no Tā Kunga iztrūcināšanas un no Viņa augstās godības, kad Viņš celsies, iztrūcināt zemi.
20. Tai dienā cilvēks savus sudraba elkus un savus zelta elkus, ko tie sev bija taisījuši pielūgt, nometīs kurmjiem un sikspārņiem,
21. Un ies klints aizās un kalnu alās, no Tā Kunga iztrūcināšanas un no Viņa augstās godības, kad Viņš celsies, iztrūcināt zemi.
22. Tad nepaļaujaties uz cilvēku, kam dvaša nāsīs; jo par ko tas turams?