Jesaja 2 NLB
1. Šis ir Jesajas, Āmoca dēla, redzējums par Jūdu un Jeruzālemi.
2. Tā notiks nākamajās dienās – pār kalnu virsotnēm Kunga nama kalns sliesies, tas pacelsies pār augstienēm, un tecēs pie tā visas tautas,
3. daudzas tautas nāks un teiks: “Iesim, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba namā, lai viņš mums māca savus ceļus, un mēs iesim viņa takās!” – jo no Ciānas nāks bauslība un Kunga vārds no Jeruzālemes!
4. Viņš tiesās ļaudis, spriedīs par daudzām tautām, tad tie pārkals savus zobenus arklos un savus šķēpus ecēšās – tauta pret tautu vairs zobenu necels un karot vairs nemācīsies.
Vēstījums par Israēla lepnību5. Jēkaba nams! Nāc, iesim Kunga gaismā!
6. Tu atmeti savus ļaudis, Jēkaba namu, jo tos austrumi pārņēmuši, tie zīlē tāpat kā filistieši, kā svešinieku dēli pēc rokas lūko!
7. Tiem zeme ir pilna sudraba, zelta, bez gala tur dārgumu, tiem zeme pilna ar zirgiem, bez gala tur ratu,
8. pilna tiem zeme ar dievekļiem, tie klanās tiem, ko pašu rokām darinājuši, ko pašu pirkstiem taisījuši!
9. To priekšā līkst cilvēks un pieplok vīrs! Nepiedod viņiem!
10. Lien klintī un putekļos slēpies no Kunga šausmām, no viņa augstības goda!
11. Cilvēka acu lepnība nolīks, un vīra iedomība nonīks, vienīgi Kungs paaugstināsies tajā dienā!
12. Tā būs Pulku Kunga diena pret visiem, kas lepni un iedomīgi, it visi, kas augstu kāpuši, – kritīs!
13. Un pret visiem Lebanona ciedriem, augstajiem, slaikajiem, un pret visiem Bāšānas ozoliem,
14. un pret visiem augstajiem kalniem, un pret visām dižajām augstienēm,
15. un pret visiem augstajiem torņiem, un pret visiem stiprajiem mūriem,
16. un pret visiem Taršīšas kuģiem, un pret visiem jaukajiem acu kārumiem!
17. Cilvēka acu lepnība nolīks, un vīra iedomība nonīks, vienīgi Kungs paaugstināsies tajā dienā!
18. Ar dievekļiem tad būs cauri!
19. Lien klinšu plaisās un zemes alās no Kunga šausmām, no viņa augstības goda, kad viņš celsies šausmināt zemi!
20. Tajā dienā cilvēki aizmetīs savus sudraba dievekļus, savus zelta dievekļus, ko bija taisījuši, lai zemotos žurkām un sikspārņiem!
21. Lien akmeņu spraugās un klinšu aizās no Kunga šausmām, no viņa augstības goda, kad viņš celsies šausmināt zemi!
22. Atstājieties no cilvēka, kam dvaša nāsīs, – jo kas gan viņš ir?!