Logo
🔍

Jesaja 26 NLB

« Jūdas uzvaras dziesma

1. Šo dziesmu todien dziedās Jūdas zemē: stipra mums pilsēta, viņš devis glābiņu – mūrus un vaļņus!

2. Atveriet vārtus, lai ienāk taisnīga tauta, kas ticību sarga,

3. kam domas rimtas – to sargi mierā, tik mierā, jo uz tevi tā paļaujas!

4. Paļaujieties uz Kungu mūžam, tik uz Kungu – Kungs ir mūžīga klints!

5. Viņš augstieņu ļaudis nolicis zemu, vareno pilsētu noliecis līdz pašai zemei, nometis pīšļos!

6. Nu mīda to kājas – gan nabaga pēda, gan sērdieņa solis! –

7. Taisnajam ir gluda taka, taisnajam takas gludas tu nolīdzinājis!

8. Tik uz tavas tiesas taku, Kungs, mēs ceram, piesaukt tavu vārdu kāro dvēsele,

9. mana dvēsele kāro tevis naktī, mans gars alkst tevis, jo tu tiesā zemi tā, ka pasaules ļaudis mācās taisnību.

10. Gan ļaundaris apžēlots, taču nemācās taisnību, tas darīs nekrietnību taisnības zemē un Kunga dižuma neredzēs!

11. Kungs, tava roka jau pacelta, taču viņi to nemana, liec tiem manīt – lai paliek kaunā tautas degsme, lai tavu naidnieku uguns rij viņus pašus!

12. Kungs, tu pietiesāsi mums mieru, jo visus mūsu darbus tu esi izdarījis.

13. Kungs, mūsu Dievs, mūs valdījuši arī citi kungi bez tevis, taču mēs pieminam vienīgi tavu vārdu!

14. Mirušie vairs dzīvi netaps, ēnas vairs necelsies, jo tu viņus sodīji un iznīcināji, tu izdeldēji viņu piemiņu!

15. Tu vairoji tautu, Kungs, tu vairoji tautu, tu godājams, tu pleti plašumā zemes robežas!

16. Kungs, nelaimē tie meklēja tevi, tie izlija lūgsnās, kad tiem tava pārmācība.

17. Kā grūtniece, kam laiks klāt, kas lokās un sāpēs kauc – tādus tu darīji mūs, Kungs!

18. Mēs bijām grūsni, mēs locījāmies, bet dzemdējām tikai vēju, zemei līdzēt mēs nespējām, neradās iemītnieki uz zemes!

19. Dzīvos tavi miroņi, līķi celsies! Mostiet un līksmojiet, kas pīšļos mītat, jo tava rasa ir gaismas rasa, un zeme atlaidīs mirušo ēnas.

20. Nāc, mana tauta, ej savās istabās un aizslēdz durvis, slēpies, jo vēl tik mirklis, līdz niknums būs garām.

21. Jo, redzi, Kungs nāk no sava mājokļa piemeklēt zemes iemītnieku vainu – tad zeme atklās asinis, kas pār to, nesegs vairs nokautos, kas tajā!

»