Jesaja 29 LG8
1. Bēdas Arielam, Arielam, pilsētai, kur Dāvids dzīvoja, lai vēl gads ar gadu mijas, lai vēl svētki savā rindā pāriet.
2. Tad Es Arieli gribu apbēdināt, un tur būs vaidi un skumjas, un (pilsēta) Man būs tāpat kā Ariels.
3. Jo Es gan apmetīšos visapkārt pret tevi un tevi spaidīšu ar karaspēku un uzcelšu pret tevi vaļņus.
4. Tad tu tapsi pazemota, tu runāsi no zemes, un tava valoda skanēs klusiņām no pīšļiem, un tava balss būs kā burvja balss no zemes, un tava valoda čukstēs no pīšļiem.
5. Un tavu ienaidnieku pulks būs tāpat kā smalki putekļi, un varas darītāju pulks kā vieglas pelavas, un tas notiks vienā acumirklī piepeši.
6. Tu tapsi piemeklēta no Tā Kunga Cebaot ar pērkoni un ar zemestrīci un ar lielu rūkšanu, ar viesuli un ar aukām un ar rijošu uguns liesmu.
7. Bet kā sapņa parādīšana naktī, tā būs visu pagānu pulks, kas karos pret Arieli, un visi, kas karos pret viņu un pret viņa pilīm un to spaidīs.
8. Tas būs tā, kā kad izsalcis sapnī redz, ka tas ēd, bet kad uzmostas, tad viņa sirds tukša, vai kā kad izslāpis sapnī redz, ka tas dzer, bet kad uzmostas, tad vēl ir izslāpis, un viņa sirds tvīkst. Tā būs ar visu pagānu pulku, kas karo pret Ciānas kalnu.
9. Iztrūcinājāties un brīnāties, paliekat stulbi un akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna, tie streipuļo, bet ne no stipra dzēriena.
10. Jo Tas Kungs pār jums izlējis grūta miega garu, un jūsu acis, praviešus, Viņš ir aizdarījis, un jūsu galvas, redzētājus, apstulbojis.
11. Tādēļ jums visa parādīšana palikusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi, ko vienam dod, kas māk lasīt, un saka: lasi jel šo! Un viņš saka: es nevaru, ja tā ir aizzīmogota.
12. Un grāmatu dod vienam, kas nemāk lasīt, un saka: lasi jel šo! Un viņš saka: es nemāku lasīt.
13. Jo Tas Kungs ir sacījis: tādēļ ka šie ļaudis pie Manis nāk ar savu muti un Mani godā ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu no Manis nost, un ka tie Mani bīstas pēc cilvēku baušļiem, kas tiem top mācīti,
14. Tādēļ, redzi, Es joprojām brīnišķīgu darbu ar šiem ļaudīm darīt, brīnišķīgi un apbrīnojamā darbā, ka viņu gudro gudrība zudīs, un viņu prātīgo prāts apslēpsies.
15. Ak vai, tiem, kas savu padomu dziļi grib apslēpt no Tā Kunga, un kuru darbi notiek tumsā, un kas saka: kas mūs redz un kas mūs pazīst?
16. Ak tavu bezprātību! Vai māls turams podniekam līdz, ka darbs sacītu par savu darītāju: viņš mani nav darījis, un tēls par savu tēlotāju: viņš neprot?
17. Vai nav tikai mazs brīdis vēl, ka Libānus taps darīts par auglīgu tīrumu, un auglīgais tīrums taps turēts par mežu?
18. Un tai dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, un aklo acis redzēs no krēslas un tumsas.
19. Un bēdīgiem būs atkal prieks iekš Tā Kunga, un nabagi starp cilvēkiem līksmosies Israēla Svētajā,
20. Ka varas darītājam gals klāt, un mēdītājs beigts, un visi izdeldēti, kas uz blēņām domā,
21. Kas viena vārda dēļ cilvēku notiesā un liek valgus tam, kas vārtos pārmāca, un taisno nospiež ar viltu.
22. Tādēļ Tas Kungs, kas Ābrahāmu atpestījis, saka uz Jēkaba namu: Jēkabs vairs netaps kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs.
23. Jo kad viņš, kad viņa bērni redzēs Manu roku darbu savā vidū, tad tie svētīs Manu Vārdu un svētīs Jēkaba Svēto un bīsies Israēla Dievu.
24. Un tie, kam gars maldās, nāks pie saprašanas, un kurnētāji pieņems mācību.