Jesaja 3 LG8
1. Jo redzi, Tas Kungs Dievs Cebaot atņems no Jeruzālemes un Jūda patvērumu un padomu, visu maizes padomu un visu ūdens padomu,
2. Vareno un karavīru, soģi un pravieti un gudro un vecaju,
3. Virsnieku pār piecdesmit un godināto un padoma devēju un amata pratēju un kam gudra valoda dota.
4. Un Es viņiem došu puikas par virsniekiem, un bērni pār viņiem valdīs.
5. Un ļaudis māksies virsū cits citam, ikkatrs savam tuvākam, puika trakos pret sirmgalvi un nelga pret cienīgo.
6. Tad satvers viens otru sava tēva namā un (sacīs): tev ir drēbes, esi mums par virsnieku, un lai tava roka nogriež šo postu.
7. Bet viņš tai dienā atbildēs un sacīs: es negribu būt dziedinātājs, manā namā ne maizes ne drēbju, neceļat mani par ļaužu virsnieku.
8. Jo Jeruzāleme gruvusi, un Jūda ir kritis, tādēļ kā viņu mēles un darbi ir pret To Kungu, kaitināt Viņa godības acis.
9. Viņu vaiga izskats dod liecību pret viņiem, un savus grēkus tie izteic, tā kā Sodoma, un tos neapslēpj. Ak vai, viņu dvēselēm! Jo tie sev pašiem dara ļaunu.
10. Sakait par taisno, ka tam labi klāsies, jo tas ēdīs savu darbu augļus.
11. Ak vai, bezdievīgam! Tam labi neklāsies, jo pēc viņa rokas darba viņam taps maksāts.
12. Mani ļaudis! Viņu dzinēji ir bērni, un sievas valda pār tiem; Mani ļaudis! Tavi vadoņi tevi maldina un ceļu, kur tev jāstaigā, tie samaitā.
13. Tas Kungs ceļas, tiesāties un stāv, tiesu spriest tautām.
14. Tas Kungs nāk uz tiesu ar Savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos.
15. Kas jums prātā, ka jūs saminat Manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Dievs Cebaot.
16. Vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas lepojās un staigā izstieptu kaklu un mirkšķina ar acīm un iet maziem solīšiem, skandinādamas savu kāju gredzenus,
17. Tad Tas Kungs Ciānas meitām darīs pakausi pliku un atsegs viņu kaunumu.
18. Tai dienā Tas Kungs atņems skaistos kāju gredzenus, saulītes un mēnestiņus,
19. Ausu glītumus, roku sprādzes un vaiga apsegus,
20. Cepures un prievītes un jostas un ožamos trauciņus un amuletus.
21. Pirkstu gredzenus un pieres sprādzes,
22. Svētku drēbes un mēteļus un apsegus un makus,
23. Un spoguļus un dārgos kreklus un galvas lakatus un uzvalkus.
24. Un smaržas vietā būs puvums, un jostas vietā valgs, un sprogaino matu vietā plika galva, un plata mēteļa vietā šaurs maiss, un skaistuma vietā uguns vātis.
25. Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks karā.
26. Un viņas vārti bēdāsies un žēlosies, un iztukšota viņa sēdēs zemē.