Jesaja 3 NLB
1. Taču, redziet, Kungs, Pulku Kungs, atņems Jeruzālemei un Jūdai gan balstu, gan pabalstu – maizes balstu un ūdens pabalstu,
2. spēkavīru un karavīru, tiesnesi, pravieti, pareģi, vecajo,
3. virsnieku pār piecdesmit un godājamu vīru, padomdevēju, namdaru vadoni un apvārdotāju!
4. Tiem par vadoņiem es iecelšu zēnus, kā sagribēs, tā valdīs pār tiem!
5. Tautā viens nomāks otru un ikviens savu tuvāko, zēns bruks virsū vecam un nejēga godājamam!
6. Tad vīrs tvers brāli sava tēva namā: tev drānas – tu vadonis mums! Šis grausts nu tavā ziņā!
7. Bet todien viņš atbildēs: es neesmu dziedētājs, man mājā maizes un drānu nav, nelieciet mani par vadoni tautai! –
8. jo klupusi Jeruzāleme un kritusi Jūda, to mēles un darbi pret Kungu – tie viņa godībai spītē.
9. To iecirtīgie ģīmji liecina paši par sevi, kā Sodoma tie stāsta savus grēkus un neslēpj, – vai! viņu dvēselēm – paši sev ļaunu dara!
10. Sakiet taisnajam, lai tam ir labi, jo tas baudīs sava darba augļus!
11. Vai! ļaundarim – slikti tam, ko darījis, tiks atdarīts pašam!
12. Manai tautai par vadoņiem zīdaiņi, sievas valda pār to! Mana tauta, tavi vadoņi maldina tevi un jauc tavus ceļus!
13. Kungs, nostājies tiesāt tautu, stājies, lai spriestu pār tautām!
14. Kungs sāk tiesāties ar savas tautas vecajiem un vadoņiem: kā uguns jūs aprijāt vīnadārzu, kas nabagiem nolaupīts – tas jūsu namos!
15. Kādēļ jūs apspiežat manu tautu un nabagiem darāt pāri? – saka Kungs, Pulku Kungs.
16. Un Kungs teica: tādēļ ka Ciānas meitas ir lepnas, staigā izslietiem kakliem, mirdzina acīm, staigā, iedamas gorās, sīkiem solīšiem žvadzina,
17. noskūs Kungs Ciānas meitām paurus, Kungs viņu kaunumu atsegs!
18. Tajā dienā Kungs atņems tām kāju rotas un kakla ķēdītes, un mēnestiņus,
19. un auskarus, un rokassprādzes, un plīvurus,
20. un galvas apsegus, un kāju saitiņas, un jostiņas, un smaržu kastītes, un bureklīšus,
21. un zīmoggredzenus, un deguna riņķus,
22. un svētku drānas, un kleitas, un lielos lakatus, un somiņas,
23. un spoguļus, un linu veļu, un galvas apsējus, un kuplās drānas!
24. Balzamsmaržu vietā būs puvums, jostas vietā striķis, matu cirtu vietā pliks pauris un purpura drānu vietā būs apjozts maiss. Tas būs skaistuma vietā!
25. Tavi vīri no zobena kritīs un tavi varoņi – karā!
26. Raudās un sēros tās vārti – izmisusi tā tupēs uz zemes!