Jesaja 37 NLB
1. Kad ķēniņš Hizkija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drānas, ietinās maisā un devās uz Kunga namu.
2. Viņš sūtīja nama pārvaldnieku Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un priesteru vecajos, maisos tērptus, pie pravieša Jesajas, Āmoca dēla.
3. Viņi tam teica: “Tā saka Hizkija: šī diena ir nelaimes, soda un nievu diena – bērni jau līdz klēpjgalam tikuši, bet dzemdēt nav spēka!
4. Varbūt Kungs, tavs Dievs, izdzirdēs, ko sacījis virsnieku vadonis, ko Asīrijas ķēniņš sūtījis izsmiet dzīvo Dievu, – varbūt viņš to sodīs par vārdiem, ko dzirdējis Kungs, tavs Dievs, bet tu raidi augšup lūgšanu par to atlikumu, kas te vēl atrodams!”
5. Ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas,
6. un Jesaja tiem teica: “Tā sakiet savam kungam: tā saka Kungs: nenobīsties vārdu dēļ, ko dzirdēji, kad Asīrijas ķēniņa kalpi ar tiem mani paļāja!
7. Redzi, es ielikšu viņā garu – viņš saklausīsies tenkas un dosies atpakaļ uz savu zemi, un es likšu, lai viņš krīt no zobena savā zemē!”
8. Kad virsnieku vadonis atgriezās, viņš uzzināja, ka Asīrijas ķēniņš uzbrūk Libnai, – tas bija dzirdējis, ka viņš jau devies projām no Lāhīšas,
9. padzirdējis par Kūšas ķēniņu Tirhāku sakām: tas jau devies cīnīties pret tevi! – un, to saklausījis, viņš sūtīja vēstnešus pie Hizkijas, sacīdams:
10. “Tā sakiet Jūdas ķēniņam Hizkijam: lai tevi nepieviļ Dievs, uz kuru tu paļaujies, domādams, ka Jeruzāleme netiks atdota Asīrijas ķēniņam!
11. Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm – tās nopostījuši! – un tu vēl ceri glābties?!
12. Vai viņus izglāba to tautu dievi, ko nopostīja mani tēvi – Gozānu un Hārānu, un Recefu, un Ēdenes dēlus, kas bija Telāsārā.
13. Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefarvaimas pilsētas ķēniņš, tāpat Hēnas un Ivas ķēniņi?”
14. Hizkija ņēma vēstuli, ko bija atnesuši vēstneši, lasīja to un tad devās uz Kunga namu. Tur Hizkija attina to Kunga priekšā.
15. Hizkija lūdza Kungu:
16. “Pulku Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstībām, tu darināji debesis un zemi!
17. Pievērs, Kungs, savu ausi un klausies, atver, Kungs, savas acis un redzi, sadzirdi visus Sanherība vārdus, ko viņš atsūtījis, izsmiedams dzīvo Dievu!
18. Tiešām, Kungs, Asīrijas ķēniņš nopostījis zemju zemes,
19. un viņu dievus tie ugunī meta, jo tie nav dievi, bet cilvēka roku darbs – koks un akmens –, tādēļ tie tika izdeldēti!
20. Tad nu, Kungs, mūsu Dievs, glāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstības zina, ka tu vienīgais esi Kungs!”
21. Jesaja, Āmoca dēls, lika Hizkijam teikt: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka tu lūdzies mani Sanherība, Asīrijas ķēniņa, dēļ,
22. Kungs par viņu sacīja šos vārdus: nicina tevi un nievā tevi, jaunava, Ciānas meita, tev aiz muguras galvu krata, Jeruzālemes meita!
23. Ko tu paļāji un nievāji, pret ko tu pacēli balsi, pret ko augstu cēli acis – pret Israēla Svēto!
24. Tu saviem kalpiem liki izsmiet manu Kungu, tu sacīji: man daudz kararatu, es kāpšu kalnu virsotnēs, tur tālu Lebanonā, nocirtīšu tā slaidos ciedrus, tā lepnākās cipreses, tā augstienēs nokļūšu, tā auglīgajā mežā!
25. Tikko paroku – un tūdaļ ūdeni dzeru, ar savu kāju pazolēm visas Ēģiptes straumes nosusinu!
26. Vai jau izsenis neesi dzirdējis – to es esmu darījis, kopš senām dienām to nolicis, un tagad es lieku tam notikt, lai drupu kaudzēs sabrūk nocietinātās pilsētas!
27. To iemītniekiem nolaižas rokas, tie satriekti un apkaunoti, tie kļuvuši kā zāle uz lauka, kā nezāļu dīgsti, kā jumta zālājs, kā labības rūsa, pirms druva nobriedusi!
28. Vai tu celies, vai sēdies, vai ej, vai nāc – es zinu, kā tu dumpo pret mani!
29. Tādēļ ka tu dumpo pret mani un tava nekaunība man nākusi ausīs, es tavās nāsīs ievēršu riņķi un likšu laužņus tev mutē – sūtīšu tevi pa to pašu ceļu, ko esi nācis!
30. Un šī tev ir zīme – šogad ēdīs to, kas atmatā, un arī nākamajā gadā atmatā augušo, bet trešajā gadā jūs sēsiet un vāksiet, jūs stādīsiet vīnadārzus un ēdīsiet to augļus!
31. Jūdas nama izglābtie un atlikušie ies vairumā, sakne – uz leju, bet auglis uz augšu riesīsies!
32. Jo no Jeruzālemes nāks atlikums un izglābtie no Ciānas kalna – to darīs Pulku Kunga degsme!
33. Tādēļ tā saka Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šajā pilsētā neienāks, viņš tur bultu neiešaus, ar vairogu tai priekšā nestās un valni pret to neuzbērs!
34. Viņš aizies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis, viņš šajā pilsētā neienāks, teicis Kungs,
35. es pasargāšu šo pilsētu, es to glābšu – manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”
36. Tad Kunga eņģelis gāja un nokāva Asīrijas nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un citi rīta agrumā ceļas, un, redzi, šie visi guļ beigti!
37. Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs nojauca nometni, devās atpakaļ un apmetās Ninivē.
38. Kad viņš zemojās sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adramelehs un Sarecers nokāva viņu ar zobenu, bet paši aizmuka uz Arārata zemi. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ēsar-Hadons.