Jesaja 43 NLB
1. Tagad tā saka Kungs, tavs Radītājs, Jēkab, tavs Veidotājs, Israēl: “Nebaidies, es tevi izpirkšu, es tevi nosaucu tavā vārdā, tu esi mans!
2. Kad tu iesi caur ūdeņiem, es būšu ar tevi, un cauri upēm, tās tevi neaizraus, kad caur uguni iesi, tu nesadegsi, liesma tevi neapsvilinās!
3. Jo es esmu Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais ir tavs glābējs, par tevis izpirkšanu es atdevu Ēģipti, Kūšu un Sebu – par tevi!
4. Tādēļ ka esi man vērtīgs, tu pagodināts, un es mīlu tevi – es atdošu ļaudis par tevi un tautas par tavu dzīvību!
5. Nebīsties, jo es esmu ar tevi, tavus pēcnācējus es pārvedīšu no austrumiem, no vakariem tevi sapulcēšu,
6. ziemeļiem es teikšu: atdodiet, – un dienvidiem: neturiet ciet! Pārvediet manus dēlus no tālienes un manas meitas no zemes malas! –
7. visus, kas saukti manā vārdā, ko es esmu radījis savam godam, veidojis un pats taisījis!”
8. Akla tauta, kaut tiem ir acis, un kurlie, kaut tiem ir ausis, – lai nāk!
9. Visas tautas nu sapulcētas, ļaudis kopā sanākuši, kurš no tiem var pastāstīt, kas bijis iepriekš, mums pasacīt – lai tie dod savas liecības un būs attaisnoti, lai klausās un saka: tā patiesība!
10. “Jūs mani liecinieki,” saka Kungs, “un mani kalpi, ko izvēlējos, tādēļ atzīstiet un uzticieties man, apjēdziet, ka es tas esmu, pirms manis neviena Dieva nav bijis un nebūs pēc manis!
11. Es, es esmu Kungs, nav cita Glābēja bez manis!
12. Es pasludināju, un es izglābu, es jums jau sacīju: jums nav neviena cita, un jūs esat mani liecinieki, saka Kungs, un es esmu Dievs!
13. Jau kopš tās dienas es tas esmu, neviens neglābsies no manas rokas. Kad es daru – kurš stāsies pretī?!”
14. Tā saka Kungs, jūsu Izpircējs, Israēla Svētais: “Pēc jums es sūtīšu uz Bābeli, un aizvedīšu kā bēgļus visus kaldiešus kuģos, ar kuriem tie lepojās!
15. Es esmu Kungs, jūsu Svētais, Israēla Radītājs, jūsu Ķēniņš!”
16. Tā saka Kungs, kas jūrā pašķir ceļu un taku varenos ūdeņos,
17. kas izved cīņā kararatus un zirgus, gan karaspēku, gan stipriniekus – tie guļ vienuviet un necelsies, noplakuši kā apdzisis deglis!
18. “Nepieminiet bijušo un nedomājiet par pagājušo.
19. Redzi, es visu darīšu jaunu, jau tagad tas raisās, vai vēl neapjēdzat – es sataisīšu tuksnesī ceļu un tukšatnē upes,
20. mani godās lauka zvēri, šakāļi un strausenes, jo es tuksnesī došu ūdeni un upes tukšatnē, lai padzirdītu savu izredzēto tautu,
21. tautu, ko es sev veidoju, lai tie teic manu slavu!
22. Bet tu nepiesauci mani, Jēkab, tu nepūlējies manis dēļ, Israēl!
23. Savu sadedzināmo upuru aunus tu man nenesi, ar kaujamiem upuriem tu mani negodāji, es tevi neapgrūtināju ar labības dāvanām, nedz nopūlēju tevi ar vīraku!
24. Par sudrabu tu man nepirki kalmes, ar savu kaujamo upuru taukiem mani nemieloji, taču apgrūtināji mani ar saviem grēkiem, nopūlēji mani ar savām vainām!
25. Es – es esmu tas, kurš izdzēš tavus noziegumus pats sevis dēļ un nepiemin tavus grēkus!
26. Atgādini man, un iesim tiesā, nosauc savus attaisnojumus!
27. Tavs cilts tēvs ir grēkojis, un tavi vidutāji noziegušies pret mani,
28. tad nu es pazemoju svētnīcas augstmaņus, atdevu Jēkabu nīcības lāstam un Israēlu – nievām!