Jesaja 46 NLB
1. Bēls sakņupis, Nebo grīļojas! Viņu veidoli nu tikuši zvēriem un lopiem – tiem jūsu nasta uzkrauta!
2. Tie grīļojas, visi sakrīt, no nastas tiem neizmukt, paši aizgājuši gūstā!
3. “Klausies uz mani, Jēkaba nams, un visi, kas Israēla namam atlikuši, – kopš tie no klēpja nākuši, kopš no mātes miesām izkļuvuši, tā es jau tos nesu!
4. Līdz pat vecumam – es biju tas, līdz sirmumam – es auklēju tos, es tos radīju, un es tos nesīšu, es nesīšu un izglābšu viņus!
5. Ar ko jūs mani salīdzināsiet, kam pielīdzināsiet, ar ko samērosiet – kam gan es līdzīgs?!
6. Bet atrodas tomēr ļaudis, kas zuteņos pārber zeltu, kas sudrabu svaros sver, tad nolīgst zeltkali, kas uztaisa to par dievu, tad krīt ceļos un zemojas tam!
7. Tie ceļ to sev plecos un nēsā, noliek to vietā, lai stāv, no savas vietas tas nekust, pat ja tam uzkliedz, tas neatbild un nelaimē līdzēt nevar!
8. Atcerieties un apdomājiet, lieciet pie sirds, dumpinieki!
9. Atcerieties, kas bijis kopš senlaikiem, jo es esmu Dievs un cita nav, Dievs! – nav cita bez manis!
10. Es jau sākumā teicu, kas notiks beigās, jau kopš senlaikiem to, kas vēl nav darīts! Teicu: mans nodoms piepildīsies, visu, ko gribu, es darīšu!
11. Es no austrumiem sasaucu plēsējputnus, no tālām zemēm vīrus, kā biju nodomājis, – es teicu, un es likšu tam notikt, es sagatavoju, un es to izdarīšu!
12. Klausieties manī, jūs, kam spītīgas sirdis, kas no taisnības tālu!
13. Es likšu, lai mana taisnība tuvojas, tā nav tālu, un mana glābšana nevilcināsies, es došu Ciānai glābiņu, un Israēlam – savu godību!”