Jesaja 47 LTV1965
1. Kāp zemē no sava troņa un sēdies pīšļos, jaunava, Bābeles meita! Sēdies pie zemes bez troņa, kaldēju meita! Jo turpmāk tevi nesauks vairs par mīlīgu un smalku.
2. Ņem dzirnavas un mal miltus, atsedz seju, pacel sava tērpa pakaļdaļas pagarinājumu, atsedz savus lielus un brien caur tekošu ūdeni,
3. Lai atklājas tavs kailums, un top redzams tavs kaunums! „Es atriebšos un nesaudzēšu neviena!“
4. Saka mūsu glābējs, tas Kungs Cebaots, Israēla Svētais ir Viņa vārds.
5. Nosēdies klusi un sēdi tumsā, tu kaldēju meita! Jo turpmāk tevi vairs nesauks par ķēniņvalšķu valdnieci!
6. Kad Man bija dusmas uz savu tautu, kad Es pametu novārtā savu mantojumu, tad Es tai ļāvu krist negodā un to nodevu tavā rokā, bet tad tu tai neparādīji žēlastību, turpretī pat veciem tu visai smagi liki sajust savu jūgu
7. Un teici: „Es palikšu mūžīgi un būšu vienumēr valdniece!“ Tā tu visu to neņēmi pie sirds un neapdomāji galu.
8. Bet nu klausies, tu pie lepnības un pārpilnības pieradušā, kas dzīvo bezrūpīgā saldkārē un jūties tik droša un saki savā sirdī: „Tikai es esmu tāda, citas tādas nav nevienas! Es nekad nepalikšu par atraitni un nebūšu bez bērniem!“
9. Un tomēr šīs abas nelaimes nāks pār tevi piepeši vienā dienā. Tu paliksi bez bērniem un būsi atraitne, pilnā mērā tās nāks pār tevi, neraugoties uz visām tavām burvībām un daudzajiem pūšamiem vārdiem.
10. Tu paļāvies uz savu ļaunprātīgo viltību un domāji: „Neviens jau mani neredz.“ —Tava gudrība, tavas zināšanas tevi maldināja, ka tu savā sirdī domāji: „Tikai es, citas tādas nav nevienas!“
11. Un tomēr nāks pār tevi ļaunums, kur tava buršana tev nepalīdzēs, tev uzbruks nelaime un bojā eja, ko tu nevarēsi novērst, —piepeši tevi skars posts un iznīcība, ko tu neparedzi.
12. Izmēģini savu plašo buršanas un vārdošanas mākslu, ar ko tu esi nodarbojusies kopš savas jaunības, varbūt tā tev palīdzēs, varbūt tev izdodas mani iebaidīt.
13. Tu esi līdz apnikumam nopūlē-jusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atseviš-ķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi!
14. Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas. Tas nebūs ogļu kvēlums, pie kura sildās, nedz krāsns uguns, pie kuras apsēžas.
15. Tā tas notiks ar tiem, ar kuriem tu esi nopūlējusies no savas jaunības, ar taviem biedriem. Tie izklīdīs, ikviens aizies savu ceļu; neviens tev nepalīdzēs.