Jesaja 5 LTV1965
1. Es dziedāšu par savu dvēseles draugu, sava sirds drauga dziesmu par viņa vīna dārzu! Manam sirsnīgajam draugam bija vīna dārzs auglīgā pakalnā.
2. Viņš to apraka, iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīna koka stādiem; tā vidū viņš uzcēla torni, izraka vietu vīna spaidam un sagaidīja, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa mazvērtīgas un skābas vīnogas.
3. Tad nu jūs, Jeruzālemes iedzī-votāji, un jūs, Jūdas viri, spriediet tiesu starp Mani un manu vīna dārzu!
4. Kas tad Man vēl bija ko darīt manā vīna dārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc Es sagaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas?
5. Es jums teikšu, ko Es darīšu ar savu vīna dārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda.
6. Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod. —
7. Tā Kunga Cebaota vīna dārzs ir Israēla nams, un Jūdas vīri ir stādi, kam pieder Viņa sirds. Viņš sagaida tiesas un taisnības apziņu viņu vidū, bet—redzi—izlej asinis; Viņš sagaida taisnīgumu, bet—redzi—atskan vaimanas!
8. Bēdas tiem, kas ceļ namu pēc nama un iegūst tīrumu pēc tīruma, kamēr nekas vairs pāri nepaliek, un jūs esat vienīgie zemes īpašnieki!
9. Manās ausīs skan tā Kunga Cebaota vārds: „Tiešām, būs daudz lielu un skaistu postā aizlaistu namu, tie stāvēs tukši!“
10. Jo desmit jūga vietas (birzumi) vīna dārza nesīs tikai vienu vien spaini vīna un viens gomers sēklas tikai vienu pūru.
11. Bēdas lai ir tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinātājiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu!
12. Tur ir cītaras un kokles, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs, bet tā Kunga ceļus viņi neierauga, un Viņa roku darbu viņi neredz.
13. Tādēļ manai tautai jāiet trimdā un cietumā saprāta trūkuma dēļ, viņas dižciltīgie cietīs badu, un plašākās tās daļas mocīsies slāpēs.
14. Tādēļ elle atpleš savu rīkli un atver plaši savu muti, lai tur nogrimtu Jeruzālemes dižciltīgie, tās ļaužu bari, dzīves burzma un troksnis un visi, kas tur līksmojas.
15. Tas nolieks pie zemes vienkāršos ļaudis, pazemos labākos un liks noslīgt pie zemes uzpūtīgo acīm.
16. Bet tas Kungs Cebaots dižens stāvēs ar savu tiesu, un svētais Dievs svēts parādīsies savā taisnībā.
17. Un jēri tur ganīsies it kā savās ganībās, un svešinieki noēdīs bagāto atmatā pamestās druvas.
18. Bēdas tiem, kas velk pie sevis netaisnību ar melu saitēm un grēku kā ar ratu virvēm!
19. Kas saka: „Lai Viņš steidzas, lai Viņš pasteidzina savu darbu, ka mēs to redzam! Lai notiek un piepildās Israēla Svētā lēmums, lai mēs to saredzam un lai tas mums top saprotams!“
20. Bēdas tiem, kas Jaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!
21. Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās!
22. Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēka vīri reibinātāju dzērienu darināšanā,
23. Kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam!
24. Tādēļ tāpat, kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi, jo viņi ir atmetuši tā Kunga Cebaota bauslību un nicinājuši Israēla Svētā vārdu.
25. Tādēļ arī iedegās tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņš izstiepa savu roku pret viņiem un viņus sita, ka kalni trīcēja un viņu līķi kā mēsli gulēja uz ielas. Tomēr Viņa dusmas vēl nav rimušas un mitējušās, un Viņa roka arvien vēl pacelta.
26. Un Viņš pacels par zīmi karogu tālajām pagānu tautām un aicinās kādu no tām no zemes gala, un redzi, tā steig-šus jau tuvojas.
27. Un nav neviena nedz piekusuša, nedz ļodzīga viņu vidū; neviens nesnauž un neguļ, nevienam neatraisās viņa gurnu josta, un nevienam nepārtrūkst viņa kurpju siksnas.
28. Viņu bultas ir asas, un viņu stopi ir stingri uzvilkti; viņu zirgu nagi ir cieti kā klints, un viņu ratu riteņi kā viesulis.
29. Viņu balsu dunoņa ir kā lauvas, rūkoņa, tie rūc kā jauni lauvas, kas ņurdēi dami sagrābj laupījumu un to aiznes, un nav neviena, kas viņiem to atņemtu!
30. Pār to velsies tanī dienā kā jūras bangas; kad raudzīsies uz zemi, tur klāsies baiga tumsa, un aiz miglas un padebešu segas vairs neliksies gaisma spīdam.