Jesaja 51 NLB
1. “Klausieties manī, kas dzenaties pēc taisnības, kas meklējat Kungu! Lūkojieties uz klinti, no kuras izcirsti, uz izrakto bedri, no kuras ņemti!
2. Uzlūkojiet savu tēvu Ābrahāmu un Sāru, kas jūs dzemdējusi, viņš bija viens, kad es viņu aicināju, – un es svētīju un vairoju viņu!”
3. Gan Kungs mierinās Ciānu, viņš mierinās tās drupas, tās tuksnesi par Ēdeni pārvērtīs un kailatni par Kunga dārzu – tur būs līksme un prieks, pateicība un dziesmas!
4. “Klausies manī, tu, mana tauta, atdari ausis, mana cilts! – jo no manis nāks bauslība un mana tiesa kā gaisma atspīdēs tautām!
5. Mana taisnība tuvu, jau klāt mana glābšana, mans elkonis tiesās tautas, piekraste jau gaida uz mani – tur cer uz manu elkoni!
6. Celiet uz debesīm savas acis un lūkojieties lejup uz zemi – debesis gaisīs kā dūmi, un zeme tiks novalkāta kā drāna, tās iemītnieki izmirs kā knišļi – bet mana glābšana būs mūžīga un mana taisnība nezudīs!
7. Uzklausiet mani, kas pazīstat taisnību, jūs, tauta, kam mana bauslība sirdī, nebīstieties ļaužu nievu, neiztrūkstieties viņu paļu –
8. kā drānas tās saēdīs kodes, kā vilnu sagrauzīs cirmeņi, jo mana taisnība paliek mūžam, un mana glābšana audžu audzēs!”
9. Mosties, mosties, tērpies spēkā, Kunga elkoni! Mosties kā senās dienās, aizgājušajās audzēs – vai ne tu biji tas, kurš sakapāja lepno un nodūra pūķi?!
10. Vai ne tu nosusināji jūru, vareno dzīļu ūdeņus, un caur jūras dziļumiem noliki ceļu, kur iziet izpirktajiem!
11. Kunga izpirktie atgriezīsies, ar gavilēm steigs uz Ciānu, mūžīgs prieks klās viņu galvas, tos pārņems līksme un prieks, bēgs bēdas un skumjas!
12. “Es! Es esmu jūsu mierinātājs, kādēļ tu bīsties no mirstīgiem cilvēkiem, no cilvēka dēliem, kas ir kā zāle,
13. bet aizmirsti Kungu, kas tevi darinājis, kas izstiepis debesis un licis pamatus zemei, un mūžīgi bīsties bez mitas no apspiedēja dusmām, kad tas nostājies iznīdēt – kur tad nu apspiedēja dusmas?!
14. Apspiestais drīzi tiks brīvs, bedrē viņš nemirs, tam netrūks maizes!
15. Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas viļņo jūru, ka bangas krāc, – Pulku Kungs ir viņa vārds!
Kunga dusmu kauss16. Es liku savus vārdus tev mutē, savas rokas ēnā paslēpu tevi, lai debesis iedēstītu, liktu pamatu zemei, lai teiktu Ciānai: tu mana tauta!”
17. Mosties, mosties, Jeruzāleme, celies, kas dzērusi no Kunga rokas dusmības kausu, līdz mielēm izdzērusi skurbuma krūku!
18. No visiem dēliem, ko dzemdējusi, nav neviena, kas vadītu to, no visiem dēliem, ko uzaudzinājusi, nav, kas paņem pie rokas!
19. Šīs divas lietas jums notikušas – kas gan mierinās tevi? – delde, drupas, bads un zobens – kā lai mierinu tevi?
20. Tavi dēli guļ nevarīgi katrā ielgalā kā stirnas tīklā, tie Kunga dusmības pilni, tava Dieva apskaitības!
21. Tādēļ klausieties, apspiestie, kas esat piedzēruši, bet ne no vīna!
22. Tā saka tavs Kungs, tavs Dievs, kas tiesājas par savu tautu: “Redzi, es paņēmu no tavas rokas skurbuma kausu, savu dusmu krūku – tev vairs nebūs jādzer no tā!
23. Es likšu to tavu apspiedēju rokās, kuri tev teica: noliecies, ka ejam tev pāri! – tad tu lieci pie zemes muguru, lai tiem ir ceļš, kur staigāt!”