Jesaja 52 RT65
1. Celies, celies un apjoz savu spēku, Ciāna! Tērpies savās svētku drēbēs, Jeruzāleme, svētā pilsēta! Jo turpmāk tevī vairs nespers kāju neviens, kas neapgraizīts un nešķīsts!
2. Nokrati pīšļus! Celies augšā, tu Jeruzālemes gūstekņu bars! Atraisies no savām kakla važām, tu, sagūstītā Ciānas meita!
3. Tiešām, tā saka Tas Kungs: "Bez atlīdzības jūs esat pārdoti, tādēļ bez naudas jūs arī atpirks!"
4. Un vēl saka Dievs Tas Kungs tā: "Iesākumā Mana tauta devās uz Ēģipti, lai tur dzīvotu svešumā; pēc tam asīrieši to bez iemesla apspieda.
5. Un kā nu Man šeit tagad?" saka Tas Kungs. "Mana tauta ir bez atlīdzības aizvesta projām, tās apspiedēji gavilē, un Mans Vārds tiek nemitīgi diendienā pelts un paļāts!" saka Tas Kungs.
6. "Tādēļ Manai tautai jāmācās pazīt Manu Vārdu, un tāpēc tanī dienā tai būs jāatzīst, ka Es esmu tas, kas saka: šeit Es esmu!"
7. Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: tavs Dievs ir ķēniņš!
8. Klau! Jau atskan skaļš tavu sargu sauciens, viņi gavilē visi vienā balsī, jo tie redz paši savām acīm, ka Tas Kungs atgriežas Ciānā.
9. Gavilējiet skaļi priekā, jūs visi Jeruzālemes sagrautie mūri! Jo Tas Kungs ir apžēlojies par Savu tautu un to iepriecinājis, Viņš ir atsvabinājis Jeruzālemi!
10. Tas Kungs ir atsedzis Savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā, visi zemes gali redzēs mūsu Dieva palīdzību.
11. Izeita, izeita no turienes ārā, neaizskariet nekā nešķīsta! Izeita no viņu - babiloniešu - vidus, šķīstaities, kas jūs nesat Tā Kunga svētuma piederumus!
12. Nedodieties prom baiļu pilnā steigā un nevirzieties uz priekšu, arī strauji bēgot, jo Tas Kungs ies jums pa priekšu, un Israēla Dievs kā sargs arī noslēgs jūsu gājienu.
13. Redzi, Mans kalps rīkosies gudri, viņš tiks paaugstināts un augsti godāts.
14. Kā daudzi par tevi ir iztrūkušies,- jo viņa vaigs bija tik pārvērsts, ka tas nelīdzinājās cilvēkam, un viņa izskats un stāvs nepavisam līdzīgs cilvēku bērniem,-
15. tāpat viņš radīs izbrīnu daudzās tautās, un ķēniņi apklusīs savās runās par viņu, jo, kas tiem nekad nebija stāstīts, to tie tagad redz, un, ko tie nekad nebija dzirdējuši, tas tiem tagad kļūst skaidri saprotams.