Jesaja 60 NLB
1. “Celies un staro, jo nāk tava gaisma, Kunga godība pār tevi ataususi!
2. Redzi, krēsla apklāj zemi un tumsa tautas, bet pār tevi atausīs Kungs, un viņa godību redzēs pār tevi!
3. Tautas nāks pie tavas gaismas un ķēniņi – pie tava lēkta gaismas.
4. Lūkojies visapkārt un redzi: tie visi pulcējas, tie nāk pie tevis – tavi dēli no tālienes pārnāks, un tavas meitas atnesīs uz rokām.
5. To ieraudzījis, tu starosi, iedrebēsies un līksmos tev sirds, jo pie tevis savedīs jūras dārgumus un tautu bagātības nonāks pie tevis.
6. Tev būs kamieļu bariem vien, kamielēni no Midjānas un Ēfas; tad nāks no Šebas – nesīs zeltu un vīraku, slavēs Kungu un sludinās!
7. Pie tevis pulcēsies visas Kēderas avis, Nebājotas auni tev kalpos – man par tīksmi tos pienesīs uz mana altāra, un savam krāšņajam namam es vēl krāšņumu došu!
8. Kas ir tie, kas aizskrien kā mākoņi un kā dūjas gar logiem?
9. Uz mani cer salas, un Taršīšas kuģi ies pirmie, lai no tālienes pārvestu tavus dēlus un ar tiem kopā viņu sudrabu un zeltu – tava Dieva Kunga vārdam un Israēla Svētajam, jo viņš tevi daudzinājis!
10. Svešinieku dēli cels tavus mūrus, un viņu ķēniņi tev kalpos – jo es tevi situ savā niknumā, bet ar prieku es tevi apžēlošu!
11. Tavi vārti vienmēr būs atvērti, ne dienu, ne nakti tie netiks slēgti, lai savestu pie tevis tautu bagātības un viņu ķēniņus rindām vien.
12. Tā tauta un valsts, kas tev nekalpos, ies bojā, un tās tautas putēt izputēs!
13. Lebanona godība nāks pie tevis, gan ciprese, gan priede, gan goba – tas manas svētvietas krāšņumam, savu kājsolu es pagodināšu!
14. Tavu apspiedēju dēli pazemīgi dosies pie tevis, visi, kas nievāja tevi, zemosies tev pie kājām – tevi sauks par Kunga pilsētu, par Ciānu Israēla Svētajam!
15. Tādēļ ka tu biji aizmirsta un nīsta un neviens negāja pie tevis, es tevi darīšu par mūžīgu lepnumu, par līksmi uz audžu audzēm!
16. Tu zīdīsi tautu pienu, tu zīdīsi no ķēniņu krūts, tu zināsi, ka es esmu Kungs, tavs Glābējs un Izpircējs, Jēkaba Varenais!
17. Vara vietā es došu zeltu, dzelzs vietā es došu sudrabu, koka vietā es došu varu un akmens vietā – dzelzi! Par tavu uzraugu es iecelšu mieru, bet par tavu vagaru – taisnību!
18. Tavā zemē vairs nedzirdēs par varasdarbiem, nedz par postu un sagrāvi tavās robežās – savus mūrus tu dēvēsi par glābiņu un savus vārtus par slavu!
19. Dienā tev nedos gaismu saule, naktī tev nespīdēs mēness spožums – tava mūžīgā gaisma būs Kungs un Dievs – tavs krāšņums!
20. Tava saule vairs nerietēs, un tavs mēness vairs nenokāps, jo tava mūžīgā gaisma būs Kungs un tavas sēru dienas būs garām!
21. Visi tavi ļaudis būs taisni mūžam, manu stādu atvases iemantos zemi, manu roku darbs, kam es dodu krāšņumu!
22. Mazākais kļūs par tūkstoti un sīkākais – par varenu tautu! Es, Kungs, īstā laikā to piepildīšu!”