Jesaja 66 LTV1965
1. Tā saka tas Kungs: „Debesis ir mans tronis, un zeme ir manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par atpūtas vietu?
2. Visu pasaules visumu taču ir radījusi mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv“, —saka tas Kungs. „Bet Es uzlūkoju nabagu, un, kam sagrauzts gars un kas manu vārdu bīstas.
3. Kas nokauj vērsi, nereti ir ari cilvēku slepkava; kas upurē jēru, reizē lauž ari sprandu sunim; kas upurē ēdamu upuri, izlieto tam nereti ari cūkas asinis; kas vlrāku kvēpina kā piemiņas upuri, tāds reizē nereti cildina ari elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus, un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības,
4. Tā ari Es tiem izraudzīšos mokas tin likšu pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu ļauniem darbiem, jo neviens Man neatbildēja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns manās acīs, un izvēlējās to, kas Man nepatīk.“
5. Klausaities tā Kunga vārdu, jūs, kas bīstaties Viņa vārdu: „Jūsu brāļi, kas jūs ienīst un jūs atstumj mana vārda dēļ, saka: Lai tas Kungs parāda savu godību, ka mēs redzam jūsu prieku! —Bet viņi paliks kaunā.“
6. Klau! Dunoņa atskan no pilsētas, troksnis no Dieva nama, tā ir tā Kunga balss, kas atmaksā saviem ienaidniekiem, kā tie pelnījuši!
7. Pirms tai uznāca bērnu sāpes, tā jau dzemdēja; pirms tai nāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima dēls.
8. Kas to ir dzirdējis, vai to kāds kad redzējis? Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā? Un tomēr Ciānai uznāca dzemdību sāpes, un tai piedzima tad pat vienā reizē viņas bērni.
9. „Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?“ —saka tas Kungs. —„Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?“ —saka tavs Dievs.
10. Priecājieties ar Jeruzālemi un līksmojiet visi par to, kas to mīlat! Priecājieties līdz sirds dziļumiem par to visi, kas bijāt par to noskumuši,
11. Lai jūs zīstu un saņemtu spēku no viņas atspirdzinātājas krūts, lai jūs iepriecinātos un atspirgtu tās bagātajā pilnībā!
12. Jo tā saka tas Kungs: „Redzi, Es likšu, lai ieplūst tajā labklājība kā upe un tautu bagātības kā no krastiem izkāpusi straume. Tad jūs bafos kā zīdaiņus, jūs nesīs uz rokām un auklēs klēpī.
13. Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu, un tieši Jeruzālemē jūs kļūsit iepriecināti.
14. Jūs to redzēsit, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu miesas atzels kā jauna zāle; un tā Kunga roka parādīsies svētībā Viņa kalpiem, un Viņa dusmas liks sevi sajust Viņa ienaidniekiem.
15. Jo redzi, tas Kungs nāks ar uguni, un Viņa rati drāzīsies kā viesulis, lai izlietu savas dusmas postījumos un norātu ar uguns liesmām!
16. Jo tas Kungs tiesās ar uguni visu zemi un ar savu zobenu visu cilvēci, un daudz būs tā Kunga nokauto:
17. Visi, kas svētījas un šķīstās elku dārzos dažādās vietās ap kādu vīru viņu vidū, cits par citu dedzīgāki, kas ēd cūkas gaļu, visādu negantību un peles, tie visi kopā ies bojā!“ —saka tas Kungs.
18. „Jo Es zinu viņu darbus un domas, Es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs manu godību.
19. Tad Es likšu piepildīties viņu vidū tiem par pārmācību kādam baigam biedinājumam un sūtīšu dažus no viņiem, kas būs izglābušies, pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu—pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūļras salām, kur ļaudis par Mani vēl nav dzirdējuši un manu godību vēl nav redzējuši, lai tie sludinātu tautām manu godību.
20. Viņi tad atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā veltījuma dāvanu tam Kungam ar zirgiem un ratiem, uz nestāvām, zirgēzeļiem un kamieļiem uz manu svēto kalnu Jeruzālemē“, —tā saka tas Kungs, —„kā Israēla bērni upura dāvanas atnes šķīstā traukā tā Kunga namā.
21. Un ari no viņiem Es ņemšu kādus par prīestcņem—levīuem“, —saka tas Kungs.
22. „Kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs manā priekšā, tā pastāvēs ari jūsu dzimums un lūsu vārds“, —saka tas Kungs.
23. „Un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesi un ik nedēļas sabatā mana vaiga priekšā Dievu pielūgt“, —saka tas Kungs.
24. „Bet viņi izies arī ārā no pilsētas un redzēs mirušo miesas, kas atkrituši no Manis, jo viņu tārps nemirs, viņu uguns neizdzisīs un tie būs par biedinājumu ikvienam un lidz ar to visai miesai.“