Jesaja 66 NLB
1. Tā saka Kungs: “Debesis ir mans tronis, un zeme ir mans kājsols! Kādu gan namu jūs man varat uzcelt, kādā gan vietā es varētu apmesties?!
2. Mana roka taču radījusi itin visu, tā radies viss, saka Kungs, taču es uzlūkoju nabagu un to, kam satriekts gars, kas mana vārda bīstas.
3. Kauj vērsi – nogalē cilvēku! Upurē jēru – lauž sprandu sunim! Pienes labības dāvanu – cūkas asinis! Kvēpina piemiņai vīraku – gluži kā nosvētī elku! Tādu tie izvēlējušies ceļu, pie preteklībām tiem dvēsele ielīksmojas –
Kungs dāvā iepriecinājumu Ciānā4. tā arī es izvēlēšos tiem mocības un uzsūtīšu briesmas, jo, kad es saucu, neviens man neatbildēja, es runāju, bet neviens neklausījās – viņi darīja to, kas man derdzas, un, kas man netīk, to sev izvēlējās!”
5. Klausieties Kunga vārdu, kas viņa vārdus bīstaties: “Jūsu brāļi, kas jūs nīst, kas jūs atgrūž mana vārda dēļ, saka: lai Kungs pagodina, ka mēs ieraugām jūsu prieku! – Taču tie paliks kaunā!”
6. Pūļa troksnis no pilsētas, duna no tempļa – Kunga balss, kas atmaksā, ko viņa naidnieki pelnījuši!
7. Pirms uznāca dzemdību mokas, tā jau bija dzemdējusi, pirms uznāca radību grūtums, tai jau bija dēls!
8. Kurš ko tādu ir dzirdējis, kurš ko tādu ir redzējis?! Vai tad zeme top vienā dienā, vai tad tautas rodas vienā reizē – tikko uznāca dzemdību mokas, tūdaļ jau dzemdēja Ciāna savus dēlus!
9. “Vai tad es pārplēstu klēpi, bet nedzemdinātu?! – saka Kungs, es, kurš dzemdina, aizslodzītu?!” saka tavs Dievs.
10. Priecājieties par Jeruzālemi un gavilējiet par to, līksmojiet varen par to visi, kas bijāt noskumuši;
11. zīdiet līdz sātam viņas veldzējošo krūti, ka atdzeraties un atspirgstat no viņas diženās pārpilnības!
12. Jo tā saka Kungs: “Redzi, es plūdināšu tai mieru itin kā upi, un tautu godību kā pārplūstošu straumi, tad jūs zīdīsiet, klēpī jūs iecels, uz ceļgaliem auklēs,
Kunga valdīšana13. kā māte mierina, tā es jūs mierināšu – Jeruzālemē jums būs miers!
14. Jūs to piedzīvosiet, un priecāsies jūsu sirds, jūsu kauli sazels kā zāle – tad zinās, ka Kunga roka ir pie viņa kalpiem, bet viņa dusmas – pie viņa naidniekiem!
15. Jo, redzi, Kungs ugunī nāk, un viņa rati kā viesulis, lai niknumā izlietu dusmas un rātu ar uguns liesmām!
16. Jo Kungs tiesās ar uguni, ar zobenu visu dzīvo, daudzus nokaus Kungs –
17. kas svētījas un šķīstās, lai dotos dārzos, skriedami kādai pakaļ, nonāk starp tiem, kas ēd cūkas gaļu, visādas preteklības un peles – tie visi pagalam!” saka Kungs.
18. “Es pazīstu viņu darbus un domas, es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs manu godību!
19. Tad es tiem došu zīmi un tos no viņiem, kas izglābušies, es sūtīšu pie tautām – uz Taršīšu, Pūtu un Lūdu, pie loka šāvējiem uz Tubalu un Joniju, uz tālajām salām, kur manu vārdu nav dzirdējuši un manu godību nav redzējuši, lai tie stāsta tautām par manu godu!
20. Un tie pārvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā dāvanu Kungam zirgos un kararatos, uz nestuvēm, mūļiem un kamieļiem uz manu svēto Jeruzālemi,” saka Kungs, “kā Israēla dēli pienes dāvanas šķīstā traukā Kunga namā.
21. Un arī no tiem es ņemšu priesterus un levītus, saka Kungs.
22. Tāpat kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko es esmu radījis, mūžam paliks manā priekšā, saka Kungs, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds!
23. Tāpēc ik jaunā mēnesī un ik sabatā manā priekšā ir jāzemojas, saka Kungs.
24. Tie izies ārā un redzēs to līķus, kas atkrituši no manis, un tārps, kas tos grauž, vis nenobeigsies, un to uguns neapdzisīs – tie būs biedinājums visam dzīvajam!”