Jesaja 7 NLB
1. Jūdas ķēniņa Āhāza, Jotāma dēla, Uzijāhu dēla, dienās Arāma ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Pekahs, Remaljāhu dēls, nāca pret Jeruzālemi, lai karotu ar to, bet tie nevarēja to pieveikt.
2. Un Dāvida namam tika pavēstīts: “Arāms apvienojies ar Efraimu!” – tad drebēja sirds gan ķēniņam, gan viņa tautai – kā mežā no vēja dreb koki!
3. Un Kungs teica Jesajam: “Dodies pie Āhāza kopā ar savu dēlu Šeār-Jāšūbu uz augšējā dīķa kanāla galu, kas pa ceļam uz Velētāju tīrumu,
4. un viņam saki: rimsties un klusē! Nebaidies, lai tava sirds neļimst no šiem abiem apdegušajiem un kūpošajiem ugunskura bluķiem – no aramieša Recīna dusmu kvēles un no Remaljāhu dēla!
5. Arāms ir sakūdījis pret tevi Efraimu un Remaljāhu dēlu, sacīdams:
6. iesim pret Jūdu, iedzīsim tam bailes, paņemsim to sev un iecelsim tur par ķēniņu Tābala dēlu! –
7. Tādēļ tā saka Kungs Dievs: tas nenotiks, un tā nebūs,
8. jo Arāma galva ir Damaska un Damaskas galva ir Recīns – ne sešdesmit pieci gadi nepaies, kad sakaus Efraimu, ka tas nebūs vairs tauta!
Zīme no Dieva – Immānū-Ēls9. Efraima galva ir Samarija, un Samarijas galva ir Remaljāhu dēls! – ja neticēsiet, tad nepastāvēsiet!”
10. Un Kungs vēl runāja uz Āhāzu un teica:
11. “Prasi sev zīmi no sava Dieva Kunga – vai no šeola dziļumiem vai no augšas augstumiem!”
12. Bet Āhāzs teica: “Es neprasīšu, Kungu es nepārbaudīšu!”
13. Tad Jesaja teica: “Klausies jel, Dāvida nams! Vai maz, ka jūs tielējaties ar cilvēkiem – nu arī ar manu Dievu?!
14. Tādēļ Kungs pats dos jums zīmi, redzi, jaunava kļūs grūta, dzemdēs dēlu un dos viņam vārdu Immānū-Ēls.
15. Viņš ēdīs krējumu un medu, līdz mācēs atmest ļaunu un izvēlēties labu.
16. Jo, pirms zēns mācēs atmest ļaunu un izvēlēties labu, tā zeme, kuras abi ķēniņi tev tagad iedzen šausmas, gulēs pamesta.
17. Kungs liks, lai tev, tavai tautai un tava tēva namam pienāk tādas dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Efraims atšķēlās no Jūdas. Nāks Asīrijas ķēniņš!”
18. Tajā dienā būs tā: Kungs pasvilps mušām, kas Ēģiptes upes deltā, un bitēm, kas Asīrijas zemē!
19. Tās visas nāks un apmetīsies ieleju kraujās un klinšu aizās, visos krūmājos, visās ganībās!
20. Tajā dienā Kungs skūs ar asmeni, kas aizupē nolīgts, ar Asīrijas ķēniņu – gan galvu, gan kāju spalvas, gan bārdu jums nodzīs!
21. Tā būs tajā dienā – viens turēs teli un divas avis,
22. un tās dos tik daudz piena, ka viņš varēs ēst krējumu – jo krējumu un medu ēdīs ikviens, kas tai zemē būs atlicis!
23. Un tajā dienā būs tā – it visas vietas, kur tagad aug tūkstoš vīnakoku, tūkstoš sudraba vērti, par ērkšķiem un dzelkšņiem kļūs!
24. Ar bultām un lokiem tur ies, jo visa zeme būs ērkšķi un dzelkšņi!
25. Un visos vīnadārzos, ko aprauš ar kapli, – neies bailēs no ērkšķiem un dzelkšņiem, tie būs vēršu aploki, avis tos mīs!