Jesaja 8 LG8
1. Un Tas Kungs sacīja uz mani: ņem lielu galdu un raksti uz to ar cilvēka rakstu: “Maher šalal, haš bas” (laupījums steidzās, laupīšana nāk ātri).
2. Un es sev ņēmu uzticamus lieciniekus, priesteri Ūriju, un Zahariju, Berehijas dēlu.
3. Un es gāju pie pravietes, un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu. Un Tas Kungs sacīja: nosauc viņa vārdu: Maher šalal, haš bas.
4. Jo pirms tas zēns māk saukt: mans tēvs, mana māte! Tad Damaskus mantu un Samarijas laupījumu nesīs Asīrijas ķēniņa priekšā.
5. Tas Kungs vēl runāja uz mani un sacīja:
6. Tādēļ ka šie ļaudis nicina Šiloas ūdeni, kas lēniņām tek, un tiem ir prieks pie Recina un Remalijas dēla,
7. Redzi, tad Tas Kungs pār tiem atvedīs stipro un vareno lielupes ūdeni, Asīrijas ķēniņu un visu viņa godību, un tas plūdīs pār visiem saviem krastiem un ies pār visām savām malām,
8. Un tas ielauzīsies Jūdā un to pārplūdīs, un ies cauri un sniegsies līdz pat kaklam, un tas izstieps savus spārnus un piepildīs visu tavu zemi, Immanuel!
9. Trakojiet, tautas, un topat satriektas! Ņemiet vērā, visi pasaules gali! Jožaties un topat satriekti, jožaties un topat satriekti!
10. Izdomājiet padomu, bet tas iznīks, runājiet vārdu, bet tas nenotiks, jo ar mums ir Stiprais Dievs (Immanuels).
11. Jo tā Tas Kungs uz mani runājis, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis, nestaigāt šo ļaužu ceļu, un sacījis:
12. Jums nebūs sacīt, “sazvērestība” visur, kur šie ļaudis saka “sazvērestība”, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties.
13. To Kungu Cebaot, to jums būs svētīt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība.
14. Tad Viņš jums būs par svētumu, bet par klupšanas akmeni un par piedauzīšanās klinti abiem Israēla namiem, par valgu un slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem.
15. Un daudzi no tiem klups un kritīs un taps satriekti un savaldzināti un sagūstīti.
16. Sasien liecību, aizzīmogo mācību starp Maniem mācekļiem,
17. Un es ceru uz To Kungu, kas Savu vaigu apslēpis no Jēkaba nama, un es gaidu uz Viņu.
18. Redzi, es un bērni, ko Tas Kungs man devis, par zīmēm un par brīnumiem Israēlā no Tā Kunga Cebaot, kas mājo Ciānas kalnā.
19. Kad tie nu uz jums sacīs: vaicājiet pareģus un zīmju cienītājus, kas čirkst un čukst, (tad sakāt): vai ļaudīm nebūs vaicāt savu Dievu? Vai tad mirušus būs vaicāt par dzīviem?
20. Pēc bauslības un pēc liecības, ja tie nerunās kā šis vārds, tad gaisma tiem neausīs.
21. Bet tie ies apkārt, grūti apbēdināti un izsalkuši. Un kad būs izsalkuši, tad tie dusmosies un lādēs savu ķēniņu un savu Dievu. Un kad tie skatās uz augšu,
22. Tad viņi uzlūko zemi un redzes bēdas un tumsu, ciešanu drūmumu; un viņi tiks iedzīti tumsā.