Jesaja 8 NLB
1. Un Kungs runāja uz mani: “Ņem lielu dēli un raksti uz tā ar parastu irbuli: laupi ātri, gūsti drīz.
2. Pieaicini man uzticamus lieciniekus, lai tie apliecina, – priesteri Ūriju un Zeharjahu, Jeberehjahu dēlu.”
3. Pēc tam es gāju pie pravietes, un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu. Tad Kungs man teica: “Nosauc viņu vārdā Laupiātri-Gūstidrīz.
4. Jo, vēl pirms zēns mācēs pateikt “tēvs” vai “māte”, Asīrijas ķēniņš paņems Damaskas bagātības un to, kas Samarijā laupāms!”
5. Un Kungs runāja uz mani vēl un teica:
6. “Tādēļ, ka šī tauta atmeta Šīlohas ūdeņus, kas rāmi plūst, un uzgavilēja Recīnam un Remaljāhu dēlam,
7. redzi, tādēļ Kungs viņiem uzsūtīs stipras un platas upes ūdeņus – Asīrijas ķēniņu ar visu tā varenību, – tā izkāps no savas gultnes un ies pāri krastiem!
Bīstieties Kunga8. Tā ieplūdīs Jūdā, šļāksies un tecēs, līdz kaklam celsies, izpletīs savus spārnus, piepildīs tavas zemes plašumus, Immānū-Ēl!”
9. Ļauni jums, tautas, – nu jūs satriekti! Klausieties visi, kas tālās zemēs, – sajozieties un topiet satriekti, sajozieties un topiet satriekti!
10. Meklējiet padomu – bet nesanāks, sakiet kaut ko – bet tā nenotiks, jo Dievs ir ar mums!
11. Jo Kungs ar mani runāja bargi, mācīja nedarīt kā šī tauta:
12. nesauciet jūs par nodevību to, ko šī tauta sauc par nodevību, ko tie baidās – to nebijājiet un nebīstieties!
13. Pulku Kungu – viņu slavējiet, viņu bijājiet, viņa bīstieties!
14. Viņš būs svētnīca un piedauzības akmens, un klupšanas klints abiem Israēla namiem, slazds un lamatas Jeruzālemes iemītniekiem,
15. daudzi pār to klups, kritīs un sasitīsies, iekritīs slazdos – tur tos notvers!
16. Liecību sasieniet, bauslību apzīmogojiet manu mācekļu dēļ!
17. Es gaidīšu uz Kungu, kas paslēpis savu vaigu no Jēkaba nama, es cerēšu uz viņu!
18. Redzi, es un bērni, ko Kungs man devis par zīmi un brīnumu Israēlā, – tie ir no Pulku Kunga, kas mīt Ciānas kalnā!
19. Un, kad viņi jums teiks: “Prašņājiet garu izsaucējus un zintniekus, kas čiepst un bubina!” – vai tad tautai nav jāizjautā savs Dievs, nevis par dzīvajiem mirušie!
20. Pie bauslības un liecības! Tiešām – tiem, kas tā saka, vairs neredzēt ausmu!
21. Grūtumā un badā tie vilksies caur zemi, kad badā bijuši, tā noskaitīsies, ka lādēs savu ķēniņu un savu Dievu un griezīs ģīmjus uz augšu!
22. Uz zemi tie raudzīsies, redzi, nelaime, tumsa, tumsība, spaidi, un tie tumšumā ietriekti!
23. Bet tiem, kas tagad apspiesti, vairs tumsības nebūs! Agrākos laikos viņš apkaunoja Zebulūna zemi un Naftālī zemi, bet nākamos viņš dos godu jūras ceļam, kas viņpus Jardānas, – visam tautu lokam!