Jeremija 11 NLB
1. Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga:
2. “Klausieties šīs derības vārdus un sakiet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem!
3. Saki tiem: tā saka Kungs, Israēla Dievs: nolādēts tas vīrs, kas nepaklausa šīs derības vārdiem,
4. to es pavēlēju jūsu tēviem todien, kad izvedu viņus no Ēģiptes zemes, no dzelzs lietuves, sacīdams: klausieties manā balsī un dariet visu, ko es jums pavēlu, un jūs būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs.
5. Tas tādēļ, lai varu pildīt zvērestu, ko es zvērēju jūsu tēviem, ka došu tiem zemi, kur plūst piens un medus, – un tā tur ir vēl šodien!” Un es atbildēju un teicu: “Patiesi, Kungs!”
6. Un Kungs man sacīja: “Sauc šos vārdus Jūdas pilsētās un Jeruzālemes laukumos: klausieties šīs derības vārdus un pildiet tos! –
7. Jo todien, kad es viņus izvedu no Ēģiptes zemes, es jūsu tēviem piekodināju – un līdz šai dienai es piekodinu bez mitas: klausiet manai balsij! –
8. Bet tie neklausīja, pat neieklausījās! Ikviens staigāja pēc savas sirds stūrgalvības! Tādēļ es liku, lai pār tiem nāk visi šīs derības vārdi, kurus es pavēlēju tiem pildīt, bet tie nepildīja.”
9. Kungs man teica: “Jūdas vīri un Jeruzālemes vīri ir pieķerti sazvērestībā,
10. tie ir atkrituši savu sentēvu pārkāpumos – tie liedzās klausīties manos vārdos un staigāja pakaļ citiem dieviem, un kalpoja tiem. Israēla nams un Jūdas nams ir lauzuši manu derību, ko es slēdzu ar viņu tēviem!”
11. Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es liku, lai pār tiem nāk ļaunums, no kura tie nepaglābsies, tie brēks uz mani, bet es viņos neklausīšos!
12. Un Jūdas pilsētu un Jeruzālemes iedzīvotāji ies un kliegs uz dieviem, kam tie kvēpinājuši, bet tie viņus ļaunā brīdī neglābs.
13. Jūda, cik tev ir pilsētu, tik tev dievu! Jeruzāleme, cik tev ir ielu, tik altārus tu uzcēli, lai darītu kauna darbus, – altārus, kur kvēpināt Baalam!
14. Un tu par šo tautu nelūdzies, nebrēc un nelūdz par tiem, jo es nedzirdu tos, kad tie mani sauc ļaunā brīdī!
15. Kas manai mīļajai manā namā, ja tā perinājusi viltības? Vai upuru gaļa glābs tevi? Jo tu esi līksma tikai tad, kad dari ļaunu!
16. Zaļojošs olīvkoks, jauks saviem pilnbrieda augļiem – tā tevi sauca Kungs, – negaisam šalcot, viņš pieliks tam uguni, visa lapotne nosvils!
Sazvērestība pret Jeremiju17. Pulku Kungs, kas tevi dēstīja, nu runā par tevi ļaunu, jo mani kaitina Israēla nama un Jūdas nama ļaunums, ko tie darījuši, kvēpinot Baalam.”
18. Kungs lika man zināt, un nu zinu, viņš man parādīja to darbus.
19. Bet es biju kā rāms jērs, uz kaušanu novests, un es nezināju, ka tie pret mani perina ienaidu: sapūdēsim koku kopā ar augli un nocirtīsim to no dzīvo zemes, lai viņa vārdu vairs neatceras!
20. Pulku Kungs, tu tiesā taisni! Tu pārbaudi sirdis un nieres! Es taču redzēšu, kā tu tiem atrieb, jo tev es uzticu savu lietu!
21. Tādēļ tā saka Kungs Anātotas vīriem, kuri dzenas pēc manas dzīvības: “Nepravietojiet Kunga vārdā, tad nemirsiet no mūsu rokas!”
22. Tādēļ tā saka Pulku Kungs: “Redzi, es viņus piemeklēju! Viņu jaunekļi mirs no zobena, viņu dēli un meitas mirs badā!
23. Tiem nekas nepaliks pāri, jo es nesīšu ļaunu Anātotas vīriem tai gadā, kad tie tiks piemeklēti!”