Jeremija 12 NLB

1. Taisns tu, Kungs, kad es ķildā ar tevi. Tomēr runāšu ar tevi par tiesu: kādēļ ļaundariem ceļš sokas un bez rūpēm tie visi krāpjas?

2. Tu viņus stādīji, un tie iesakņojās, tie izauga un deva augļus, tu esi tuvu to mutēm, bet tālu to nierēm!

3. Tu, Kungs, pazīsti mani un redzi, tu pārbaudi manu sirdi pret tevi, dzen tos ārā kā avis uz nāvēšanu un nošķir tos kaušanas dienai!

4. Cik ilgi sēros zeme un kaltīs zāle uz lauka – zvēri un putni ir patriekti tur mītošo ļaunuma dēļ, jo viņi teica: mūsu galu viņš neredzēs!

5. Ja tu ar kājniekiem skrienies un tas tevi gurdina, tad kā tev skrieties ar zirgiem? Ja uz miera zemi tu paļaujies, tad ko tev darīt Jardānas biezokņos?

6. Pat tavi brāļi un tava tēva nams – pat tie tevi pievīluši, pat tie brēc tev pakaļ pilnā rīklē, netici tiem, kad tie runā labu!

7. “Es pametu savu namu, es pametu savu mantoto, savas dvēseles mīļo es atdevu viņas naidnieka rokā.

8. Mana mantotā tapa kā biezokņu lauva, savu balsi pret mani tā pacēla, tādēļ to nīstu.

9. Vai mana mantotā ir raibs plēsējputns? Vai plēsējputni riņķo ap to? Ejiet, pulciniet lauka zvērus, vediet tos šurpu, lai rij!

10. Pulka ganu postījuši manu vīnadārzu, manu daļu tie nominuši, manu kāroto daļu par izdeldētu tuksnesi pataisījuši.

11. Par izpostījumu pataisīta, sapostīta tā vaid uz mani, izdeldēta ir visa zeme, bet nav neviena, kas to liktu pie sirds.

12. Pār visiem kailajiem tuksneša pakalniem nākuši postītāji, jo Kunga zobens rij no viena zemes gala līdz otram, un nevienai miesai nav miera!

13. Tie sēja kviešus un ievāca ērkšķus, paši jau paguruši, bet guvuši nav neko, par savu ražu tiem jākaunas Kunga dusmu kvēles dēļ.”

14. Tā saka Kungs par visiem maniem ļaunajiem kaimiņiem, kuri grābstās gar manu mantojumu, kuru es devu mantot savai tautai Israēlam: “Redzi, es izraušu viņus no viņu zemes, un Jūdas namu es izraušu no viņu vidus!

15. Bet pēc tam, kad es būšu tos izrāvis, es atkal apžēlošos par viņiem – ikvienu es vedīšu atpakaļ pie viņa mantojuma un viņa zemes.

16. Un, ja tie pratīsies turēties pie manas tautas gājuma un zvērēs manā vārdā: dzīvs Kungs! – tāpat kā tie mācīja manai tautai zvērēt pie Baala, tad tie tiks ietverti manas tautas vidū.

17. Bet, ja tie neklausīs, es izraušu šo tautu, izraušu un izdeldēšu!” saka Kungs.