Jeremija 13 LG8
1. Tā Tas Kungs uz mani sacījis: ej un pērc sev linu jostu un jozies ar to ap saviem gurniem, bet neliec to ūdenī.
2. Tad es pirku jostu pēc Tā Kunga vārda un apjozos ar to ap saviem gurniem.
3. Un Tā Kunga vārds notika uz mani otru reiz un sacīja:
4. Ņem jostu, ko tu esi pircis, kas ap taviem gurniem, un celies, ej pie Eifrates un apslēp to tur kādā klints plaisumā.
5. Un es gāju un to apslēpu pie Eifrates, kā Tas Kungs man bija pavēlējis.
6. Tad pēc ilgāka laika Tas Kungs uz mani sacīja: celies, ej pie Eifrates un ņem jostu no turienes, ko Es tev esmu pavēlējis, tur apslēpt.
7. Tad es gāju pie Eifrates un raku un ņēmu jostu no tās vietas, kur to biju apslēpis, un redzi, tā josta bija samaitāta un nederēja vairs nekam.
8. Tad Tā Kunga vārds uz mani notika un sacīja:
9. Tā saka Tas Kungs: tāpat Es samaitāšu Jūda lepnību un Jeruzālemes lielo lepnību.
10. Šie niknie ļaudis, kas negrib klausīt Manus vārdus un staigā pēc savas sirds stūrgalvības un staigā pēc citiem dieviem, viņiem kalpot un viņu priekšā klanīties, tie būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
11. Jo kā josta pieglaužas pie vīra gurniem, tā Es visu Israēla namu un visu Jūda namu esmu Sev pieglaudījis, saka Tas Kungs, ka tie Man būtu par ļaudīm un par vārdu un par slavu un par godu, bet tie nav klausījuši.
12. Tāpēc saki uz tiem šo vārdu: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: visi trauki top ar vīnu pildīti. Kad tie uz tevi sacīs: Vai tad mēs to nezinām, ka visi trauki ar vīnu top pildīti?
13. Tad tev uz viņiem būs sacīt: tā saka Tas Kungs: redzi, visus šās zemes iedzīvotājus, un ķēniņus, kas uz Dāvida goda krēsla sēž, un priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvotājus Es pildīšu ar reibumu.
14. Un Es tos sadauzīšu vienu pret otru, tēvus un bērnus, visus kopā, saka Tas Kungs, Es nesaudzēšu un netaupīšu, nedz apžēlošos, ka Es tos neizdeldētu.
15. Klausiet un ņemiet vērā, nelepojaties, jo Tas Kungs to runājis.
16. Dodiet Tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms tumsa metās, un pirms jūsu kājas piedauzās pie krēslas kalniem, un jūs uz gaismu gaidāt, bet Viņš to darīs par nāves ēnu un pārvērtīs par tumsu.
17. Bet kad jūs to neklausīsiet, tad mana dvēsele raudās slepeni tādas lepnības dēļ. Un manas acis izlies gaužas asaras un asarām plūdīs, tādēļ ka Tā Kunga ganāmais pulks top aizvests cietumā.
18. Saki uz ķēniņu un uz ķēniņieni: zemojaties, sēžaties zemē, jo viss jūsu galvas glītums, jūsu godības kronis, ir nokritis.
19. Pilsētas pret dienvidiem ir aizslēgtas, un nav, kas tās atver, visa Jūda cilts ir aizvesta, tā ir pavisam aizvesta.
20. Paceļat savas acis un raugāt, kas nāk no ziemeļiem. Kur ir ganāmais pulks, kas tev bija dots, tavas godības avis?
21. Ko tu sacīsi, kad Viņš tev cels par galvu tos, ko tu sev pielabinājis par draugiem? Vai tad tevi sāpes nesagrābs, kā sievu, kas dzemdē?
22. Un, kad tu tad savā sirdī sacīsi: Kāpēc man tas notiek? Tavu lielo noziegumu dēļ tavu drēbju vīles ir atsegtas un tavas kājas piesmietas.
23. Vai Etiopiešu vīrs var savu ādu pārvērst jeb leopards savus raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, kad esat ieraduši ļaunu darīt.
24. Tādēļ Es tos gribu izkaisīt kā pelavas, kas izput no tuksneša vēja.
25. Šī būs tava daļa, tā tiesa, ko Es tev esmu nospriedis, saka Tas Kungs, tāpēc ka tu Mani esi aizmirsusi un paļāvusies uz meliem.
26. Tad arī Es tavas drēbju vīles atsegšu pār tavu vaigu, ka tavs kauns top redzams.
27. Jo Es esmu redzējis tavu laulības pārkāpšanu, tavu nešķīsto iekārošanu, tavu neganto maukošanu uz elku kalniem, laukā tavu negantību. Bēdas tev, Jeruzāleme! Vai tad tu negribi palikt šķīsta, cik ilgi tas vēl būs?