Jeremija 16 LTV1965
1. Atskanēja atkal tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
2. „Neņem sev sievu, lai tev nav ne dēlu, ne meitu šinī vietā!“
3. Jo tā saka tas Kungs par tiem dēliem un tām meitām, kas piedzims šinī vietā, un par tām mātēm, kas tos dzemdēs, un par tiem tēviem, kas tos dzemdinās šinī zemē:
4. „Tie mirs ar nāvīgām un ciešanu pilnām kaitēm, un tos neapraudās un neapbedīs, tie būs par mēsliem klajam laukam! Zobens un bads tos aprīs, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem laukā!“
5. Vēl tas Kungs pavēlēja tā: „Neej sēru namā un nepiedalies sēru sanāks-mēs, lai tiem parādītu līdzjūtību! Jo Es atrāvu šai tautai savu mieru, savu žēlastību un mīlestību“, —saka tas Kungs.
6. „Tā nomirs šai zemē lieli un mazi un netiks apglabāti, neviens tos neaprau dās, un neviens viņu dēļ nesagraizīsies un nenocirps matus līdz ādai.
7. Ari nesniegs nevienam sēru maizi, lai to iepriecinātu mirušā dēļ. Nevienam nedos dzert sēru kausu iepriecinājumam viņa mirušā tēva vai mātes dēļ. —
8. Neej namā, kur notiek dzīres, pie tiem sēdēt, ar tiem kopā ēst un dzert!
9. Jo tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tik tiešām, šai vietā Es apklusināšu jūsu dienās jūsu acu priekšā visu skaļāko prieku un jautrību, visas līgavaiņa gaviles un visas līgavas dziesmas!
10. Kad tu pasludināsi šai tautai visus šos vārdus un tie tev jautās: Kāpēc tas Kungs draud mums ar šo lielo nelaimi, un kas ir mūsu noziegums? Un kur ir mūsu grēks, ar ko mēs esam apgrēkojušies pret to Kungu, mūsu Dievu? —
11. Tad atbildi tu tiem: Tāpēc, ka jūsu tēvi Mani atstājuši, —saka tas Kungs, —un skrējuši pie citiem dieviem, tiem kalpojuši un tos pielūguši, bet Mani atstājuši un manus bausļus nav turējuši.
12. Un jūs tāpat grēkojat un vēl vairāk kā jūsu tēvi; jūs staigājat ikviens pēc savas sirds nepakļāvības un Mani neklausāt!
13. Tādēļ Es jūs izraidīšu no šās zemes tādā zemē, ko jūs nepazīstat un ko nepazina arī jūsu tēvi; tur jūs varat kalpot citiem dieviem dienām un naktīm, tādēļ ka Man pret jums vairs nav nekādas žēlastības!
14. Redzi, nāks dienas, —tā saka tas Kungs, —kad nesacīs vairs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes!
15. Bet sacīs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas atveda Israēla bērnus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur Viņš tos bija izklīdinājis! —jo Es atvedīšu tos atkal viņu zemē, ko Es devu viņu tēviem.
16. Es sūtīšu daudz zvejnieku, —saka tas Kungs, —tie tos ķers kā zivis; tad Es sūtīšu daudz mednieku, un tie viņus gūstīs pa visiem kalniem, pa visiem pakalniem un klinšu aizām,
17. Jo manas acis redz visus viņu ceļus, viņi Man nav apslēpti, un viņu noziegums nav apslēpts manu acu priekšā.
18. Vispirms Es divkārtīgi tiem atmaksāšu par viņu noziegumu un grēku, tādēļ ka tie apgānījuši manu zemi ar savu šausmīgo elka dievu līķiem un piepildījuši mana mantojuma tiesu ar savām negantibām.“
19. Ak Kungs, mans spēks, mana stiprā pils un mans patvērums bēdās! Pie Tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: „Tiešām, tie ir tikai māņi, kas bija mūsu tēviem, nebūtnīgi, neīsti dievekļi, kas nevar palīdzēt!
20. Vai tad var cilvēks sev darināt dievus? Tie taču nav īsti dievi!“ —
21. „Tādēļ redzi, Es šoreiz tos vedīšu pie atziņas, Es tiem parādīšu savu roku un savu varu. Tad tie atzīs, ka mans vārds ir: Tas Kungs!“