Jeremija 19 LTV1965

1. Tas Kungs man sacīja tā: „Ej un nopērc no podnieka māla krūzi, tad ņem kādus no tautas vecajiem un ievērojamākiem priesteriem

2. Un ej uz Ben-Hinoma ieleju, kas ir pie Šķembeļu vārtiem, un sludini tur tos vārdus, ko Es tev sacīšu, un proti:

3. Klausaities tā Kunga vārdu, jūs Jūdas ķēniņi un jūs Jeruzālemes iedzīvotāji! Tā sacīja tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Es sūtīšu nelaimi pār šo vietu, ka ikvienam, kas to dzirdēs, ausis skanēs!

4. Par sodu tādēļ, ka tie Mani atstājuši, šo vietu negodā likuši, tur upurējuši citiem dieviem, kujrus nepazina ne viņi, no viņu tēvi, ne J ūdas ķēniņi, un šo vietu aptraipījuši ar nevainīgām asinīm,

5. Jo tie Baālam cēluši altāj-us un tam nesuši savus bērnus kā dedzināmo upuri, ko Es nekad neesmu pavēlējis nedz arī atzinis par ieteicamu un kas Man nebija nācis ne prātā. —

6. Tādēļ, redzi, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„ka šo vietu nesauks vairs par Tofetu nedz ari par Ben-Hinoma ieleju, bet gan par slepkavības jeb tieši par žņaugšanas ieleju.

7. Tad Es iznicināšu šinī vietā Jūdas un Jeruzālemes gudrību tās labāko pārstāvju veidā: tie kritīs no ienaidnieka zobena, no to rokas, kas tīko pēc viņu dzīvības, un Es atstāšu viņu miesas par barību un ēsmu putniem apakš debess un zvēriem laukā.

8. Un šo pilsētu Es padarīšu par atbaidīgu vietu un par apsmieklu, tā ka ikvienu, kas tur ies gaļām, pārņems šausmas, un viņš tomēr par viņu mokām smiesies.

9. Es likšu tiem ēst savu dēlu un meitu miesas, tie ēdīs ikviens sava tuvāka miesu tai postā un bēdās, ar ko tos spaidīs viņu ienaidnieki un tie, kas tiecas pēc viņu dzīvības.

10. Tad sadauzi krūzi to vīru acu priekšā, kas tevi pavadīja,

11. Un saki tiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Tāpat Es satriekšu šo tautu un šo pilsētu, kā sasit māla trauku, kas tad vairs nav labojams. Un Tofetā apraks miroņus, tāpēc ka citur kapu vietas nebūs.

12. Tā Es rīkošos ar šo vietu un tās iedzīvotājiem“, —saka tas Kungs. —„Šo pilsētu Es padarīšu kā Tofetu.

13. Un Jeruzālemes nami un Jūdas ķēniņu nami būs tikpat nešķīsti kā Tofeta, un proti—visi tie nami, uz kupu jumtiem ļaudis kvēpinājuši visam debesu pulkam un nesuši dzeļamos upupis svešiem dieviem.“

14. Kad Jeremija atgriezās no Tofetas, kurp tas Kungs viņu bija sūtījis pravietojuma pasludināšanai, viņš nostājās tā Kunga nama pagalmā un sacīja visai tautai:

15. „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Redzi, Es sūtīšu pār šo pilsētu un pār visām tai piederīgām apdzīvotām vietām visu to nelaimi, par kuļu Es runāju! Jo tie ir apcietinājuši savu pakausi un neklausījās manus vārdus.“