Jeremija 21 NLB

1. Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad ķēniņš Cedekija sūtīja pie viņa Pašhūru, Malkijas dēlu, un priesteri Cefanju, Maasējas dēlu:

2. “Iztaujā priekš manis Kungu, jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars nāk pret mums ar karu! Varbūt Kungs dara mums brīnumu un šis aiziet no mums!”

3. Jeremija viņiem teica: “Tā sakiet Cedekijam:

4. tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es pavērsīšu otrādi ieročus, kas jums ir rokā, ar kuriem jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret kaldiešiem, kas aplenkuši jūsu mūrus, – es visus sapulcēšu pilsētas vidū,

5. un es karošu pret jums ar izstieptu roku un stipru elkoni – ar dusmām, niknumu un bargumu!

6. Un es sitīšu šīs pilsētas iedzīvotājus – gan zvērus, gan cilvēkus – ar mēri, un tie nomirs!

7. Un pēc tam, saka Kungs, es atdošu Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa kalpus, un tautu, un tos, kas šai pilsētā vēl būs atlikuši no mēra, zobena un bada, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, – viņu ienaidniekiem un tiem, kas lūko pēc viņu dzīvības, un viņš kaus tos ar zobenu – nesaudzēs, netaupīs, nežēlos!

8. Un tautai tu saki: tā saka Kungs: redzi, es nolieku jūsu priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu.

9. Kas šai pilsētā dzīvos, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas izies un padosies kaldiešiem, kas jūs ielenkuši, tas dzīvos un gūs dzīvību!

10. Jo šai pilsētā es esmu vērsis savu vaigu uz ļaunu, ne labu, saka Kungs, tā tiks atdota Bābeles ķēniņam, un viņš to nodedzinās ar uguni!”

11. Klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņa nams,

12. tā saka Kungs Dāvida namam: “Tiesājiet tiesu no rīta un glābiet aplaupīto no apspiedēja rokas, kamēr vēl mans niknums kā uguns nav izgājis un iededzies, ka ne nodzēst – jūsu ļauno darbu dēļ!

13. Redzi, es pret tevi, tu, ielejā mītošā, tu, lauka klints! – saka Kungs. Jūs sakāt: kurš trieksies pret mums, un kurš mūsu mājokļos nāks?

14. Es piemeklēšu jūs pēc jūsu darba augļiem! – saka Kungs, es degšu uguni viņas mežos, un tā rīs visapkārt!”