Jeremija 23 NLB

1. “Vai! ganiem, kuri izdeldē un pazaudē avis no manām ganībām,” saka Kungs.

2. Tādēļ tā saka Kungs, Israēla Dievs, par ganiem, kas gana manu tautu: “Jūs aiztrencāt un padzināt manas avis, un jūs tās nemeklējāt! Redzi, es piemeklēšu jūs jūsu ļauno darbu dēļ,” saka Kungs.

3. “Es savākšu avis, kas vēl atlikušas, no visām zemēm, kur es tās biju aiztriecis, un atvedīšu tās atpakaļ uz viņu ganībām, un tās augļosies un vairosies.

4. Es došu tām ganus, un tie tās ganīs – tām vairs nebūs nedz jātrūkstas, nedz jābīstas, un nezudīs neviena,” saka Kungs.

5. “Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “es riesīšu Dāvidam taisnības atvasi, un kā ķēniņš viņš valdīs ar apdomu un uz zemes darīs tiesu un taisnību!

6. Viņa dienās Jūda būs glābta un Israēls dzīvos drošībā, tas ir viņa vārds, viņu sauks: Kungs – mūsu taisnība.

7. Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes,

8. bet gan: dzīvs Kungs, kas izveda un veda Israēla nama pēcnācējus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis, un tie dzīvos savā zemē.”

9. Par praviešiem: mana sirds satriekta, man mīksti visi kauli, es biju kā piedzēries, kā vīrs, kuru vīns pievārējis, – no Kunga un viņa svētuma vārdiem!

10. Laulības pārkāpēju pilna ir zeme! Zeme sēro viņu lāsta dēļ, un tuksneša ganības kalst – tie skrēja pēc ļauna, un viņu varenība ir netaisna!

11. “Gan pravietis, gan priesteris dzen neģēlību, pat manā namā es atrodu viņu ļaunumu,” saka Kungs.

12. “Tādēļ to ceļš būs slidens! Tumsā tos grūdīs, tie iekritīs tur, jo es nesu tiem ļaunu viņu piemeklēšanas gadā,” saka Kungs.

13. “Pie Samarijas praviešiem es redzēju nelietību, tie Baalam pravietoja un aizvīla manu tautu Israēlu!

14. Pie Jeruzālemes praviešiem es redzēju šaušalas – pārkāpj laulību un melo, un vingrina ļaunumā roku! Neviens no sava ļaunuma nenovēršas – tie visi ir kā Sodoma, visi kopā kā Gomora!”

15. Tādēļ tā saka Pulku Kungs par praviešiem: “Redzi, es viņus vērmelēm barošu un ar indes ūdeni dzirdīšu! Jo no Jeruzālemes praviešiem neģēlība iziet pa visu zemi!”

16. Tā saka Pulku Kungs: “Neklausieties to praviešu vārdos, kuri jums pravieto, – tie melš tukšu un runā, ko pareģo viņu sirds, nevis no Kunga mutes!

17. Uz tiem, kas nopaļā Kunga vārdu, tie runātin runā: jums būs miers! Tiem, kas savas sirds stūrgalvībā staigā, tie saka: ļaunums nenāks pār jums!

18. Bet kurš stāvēja Kunga pulkā un redzēja, dzirdēja viņa vārdu? Kas klausījās viņa vārdos un sadzirdēja?!”

19. Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra, un viesulis virpuļo, tas ķers ļaundaru galvu!

20. Kunga dusmas prom negriezīsies, līdz viņš izdarīs un panāks, ko viņa sirds nodomājusi! – pēdējās dienās, tad gan jūs zināsiet, kur saprašana!

21. “Es šos praviešus nesūtīju – bet viņi skrien! Es uz tiem nerunāju – bet viņi pravieto!

22. Ja manā pulkā tie būtu stāvējuši, tad manai tautai būtu teikuši manus vārdus un atgriezuši tos no viņu ļaunajiem ceļiem un viņu ļaunajiem darbiem!

23. Vai es neesmu tuvs Dievs?” saka Kungs, “taču ne tāls Dievs!

24. Vai vīrs paslēpsies slēptuvē, ka es neredzēšu? – saka Kungs, vai ne es piepildu debesis un zemi? – saka Kungs.

25. Es dzirdēju, ko teica tie pravieši, kas manā vārdā pravieto melus: nosapņoju, nosapņoju!

26. Cik ilgi vēl mans vārds būs to praviešu sirdī, kuri pravieto melus? Un pie tiem praviešiem, kuri – savas sirds viltu?

27. Tie grib, lai ir aizmirsts mans vārds manā tautā – ar saviem sapņiem, ko tie stāsta viens otram! Tāpat viņu tēvi aizmirsa manu vārdu Baala dēļ!

28. Pravietis, kam ir sapnis, stāsta sapni, un, kam ir mans vārds, tas patiesi runā manu vārdu! Kas salmiem kopīgs ar kviešiem?! – saka Kungs.

29. Vai mans vārds nav kā uguns, saka Kungs, un kā āmurs, kas sadragā klinti?

30. Tādēļ, redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kas viens otram zog manus vārdus!

31. Redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kuri ņemas ar savu mēli teikt: tā saka Kungs.

32. Redzi, es esmu pret tiem, kuri pravieto melu sapņus – kas tos stāsta un aizviļ manu tautu ar saviem meliem un bezkaunīgu muldēšanu! Es tos nesūtīju un tiem nepavēlēju, šai tautai tie nelīdz nenieka,” saka Kungs.

33. “Kad tev šī tauta vai pravietis, vai priesteris jautās: kur Kunga pravietojumu nasta? – saki tiem: jūs esat nasta, un es jūs atmetīšu! – saka Kungs. –

34. Un, ja pravietis vai priesteris, vai tauta teiks: šī ir Kunga pravietojumu nasta, – tad es piemeklēšu to vīru un viņa namu!

35. Tā sakiet viens otram, ik vīrs savam brālim: ko Kungs atbildēja? Ko Kungs sacīja? –

36. Aizmirstiet “Kunga pravietojumu nastu”, jo katram viņa sacītais būs pašam par nastu, jo tā jūs apgriežat otrādi dzīvā Dieva, Pulku Kunga, mūsu Dieva, vārdus!

37. Tā sakiet pravietim: ko tev atbildēja Kungs? Ko teica Kungs? –

38. Un, ja jūs teiksiet: “Kunga pravietojumu nasta”, – tad tā saka Kungs: tādēļ, ka jūs teicāt šos vārdus “Kunga pravietojumu nasta”, kaut arī es pie jums sūtīju, sacīdams: nesakiet “Kunga pravietojumu nasta”,

39. tad, redzi, tādēļ es pacelšu jūs kā nastu un aizmetīšu projām no sava vaiga kopā ar pilsētu, ko es devu jums un jūsu tēviem!

40. Es došu mūžīgu izsmieklu un mūžīgu negodu – tas netiks aizmirsts!”