Jeremija 24 NLB

1. Kungs man lika redzēt, un redzi – divi grozi vīģu nolikti Kunga tempļa priekšā pēc tam, kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars no Jeruzālemes izveda trimdā Jūdas ķēniņu Jehonju, Jehojākīma dēlu, Jūdas augstmaņus, amatniekus un kalējus un aizveda viņus uz Bābeli.

2. Viens grozs pilns visai labām vīģēm – agra brieduma vīģēm, un otrs grozs pilns visai sliktām vīģēm – tik sliktām, ka nevar ēst!

3. Un Kungs man teica: “Ko tu, Jeremija, redzi?” Un es atbildēju: “Vīģes – labās vīģes jo labas, sliktās jo sliktas, tik sliktas, ka nevar ēst!”

4. Kunga vārds nāca pār mani:

5. “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: Jūdas bēgļus, kurus es aizdzinu no šīs vietas uz kaldiešu zemi, es uzlūkošu kā šīs labās vīģes – ar labu!

6. Manas acis raudzīsies, lai tiem labi, – es atvedīšu tos atpakaļ šai zemē. Es tos celšu, ne plēsīšu, dēstīšu tos, ne raušu!

7. Es došu tiem tādu sirdi, ka tie pazīst mani – ka es esmu Kungs, un tie būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs, – tie atgriezīsies pie manis no visas sirds!

8. Bet Jūdas ķēniņam Cedekijam, viņa augstmaņiem un tiem, kas Jeruzālemē atlikuši, kas palikuši šajā zemē, un tiem, kuri mīt Ēģiptes zemē, es darīšu kā sliktajām vīģēm, ko nevar ēst, jo tās sliktas, saka Kungs.

9. Es darīšu viņus par briesmu un ļaunuma tēlu visām zemes valstībām – par izsmieklu, līdzību, paļām un lāstu visur, kur es tos aiztriekšu!

10. Es uzsūtīšu viņiem zobenu, badu un mēri, līdz tie iznīks no zemes, ko es devu viņiem un viņu tēviem!”