Jeremija 25 NLB
1. Vārdi, kas Jeremijam bija par visu Jūdas tautu Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā – tas bija pirmais Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara gads.
2. Tā runāja pravietis Jeremija uz visu Jūdas tautu un uz visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem:
3. “No Jūdas ķēniņa Jošijāhu, Amona dēla, trīspadsmitā gada līdz šai dienai, divdesmit trīs gadus Kunga vārds ir bijis uz mani, un es tiku runājis, bez mitas es runāju, bet jūs neklausījāties!
4. Kungs sūtīja pie jums savus kalpus praviešus – bez mitas sūtīja, bet jūs neklausījāties, pat ausi nepastiepāt, lai klausītos!
5. Pravieši sacīja: atgriezieties no sava ļaunā ceļa un saviem ļaunajiem darbiem un dzīvojiet zemē, ko Kungs ir devis jums un jūsu tēviem no mūžiem uz mūžiem.
6. Nesekojiet citiem dieviem, lai tiem kalpotu un zemotos, nekaitiniet mani ar saviem roku darbiem sev pašiem par ļaunu!
7. Bet jūs mani neklausījāt, saka Kungs, kaitinādami mani ar saviem darbiem sev pašiem par ļaunu!
8. Tādēļ tā saka Pulku Kungs: tādēļ ka jūs neklausījāties manos vārdos,
9. redzi, es ņemšu un uzsūtīšu jums visas ziemeļu ciltis, saka Kungs, un manu kalpu Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru! Es vedīšu viņus pret šo zemi un tās iemītniekiem, un pret visām tautām, kas ir visapkārt, es tos svētīšu ar nīcību, par šaušalām padarīšu, par izsmieklu un par mūžīgām drupām!
10. Es izdeldēšu no viņiem gan līksmi, gan prieka balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi, gan dzirnu dūkoņu, gan gaismekļa gaismu!
11. Šī zeme būs drupas un postaža! Šīs tautas vergos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus!
12. Un, kad paies septiņdesmit gadi, es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un šo tautu viņu grēku dēļ, saka Kungs, un arīdzan kaldiešu zemi un padarīšu to par mūžam izdeldētu!
13. Es likšu, lai nāk pār šo zemi visi tie vārdi, ko es runāju, – viss, kas šajā grāmatā rakstīts, ko Jeremija pravietoja par visām tautām.
Dieva dusmu kauss14. Jo tie vergos daudzām tautām un lieliem ķēniņiem, un es jums atdarīšu par jūsu darbiem un jūsu roku darinājumiem!”
15. Kungs, Israēla Dievs, man teica tā: “Ņem no manas rokas šo dusmu vīna kausu un dzirdini no tā visas tautas, pie kurām es tevi sūtu.
16. Un tās dzers – grīļosies un streipuļos zobena priekšā, ko es tām sūtu.”
17. Un es paņēmu kausu no Kunga rokas un dzirdīju visas tautas, pie kurām Kungs mani sūtīja:
18. Jeruzālemi un Jūdas pilsētas, to ķēniņus un augstmaņus, – lai darītu tās par drupām, par postažu, par izsmieklu un par lāstu – kā šodien!
19. Un es dzirdīju arī Ēģiptes ķēniņu faraonu un viņa kalpus un augstmaņus, un visu viņa tautu.
20. Un visas jauktās tautas, un visus Ūczemes ķēniņus, un visus filistiešu ķēniņus, un Aškelonu, un Gazu, un Ekronu, un tos, kas vēl atlikuši Ašdodā,
21. un Edomu, un Moābu, un Amona dēlus,
22. un visus Tīras ķēniņus, un visus Sidonas ķēniņus, un visus ķēniņus, kuri mīt jūras malā un aizjūras salās,
23. un Dedānu, un Tēmu, un Būzu, un tos, kuru matiem apgriezta mala,
24. un visus Arābijas ķēniņus, un visus jaukto tautu ķēniņus, kuri tuksnesī mīt,
25. un visus Zimrī ķēniņus, un visus Ēlāma ķēniņus, un visus Mēdijas ķēniņus,
26. un visus ziemeļu ķēniņus – tuvus un tālus, un visas valstības, kas vien uz zemes virsas, – un pēc tam dzers Šēšahas ķēniņš!
27. Un tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Dzeriet, reibstiet, vemiet un krītiet, un jūs vairs necelsieties no zobena, ko es jums uzsūtu!
28. Un, ja viņi liegsies ņemt kausu no tavas rokas un dzert, tad tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs: dzeriet gan!
29. Jo, redzi, tagad es sāku darīt ļaunu pilsētai, kas ir saukta manā vārdā, un jūs, bez vainas nevainīgie, būsiet vainīgi, jo es piesaukšu zobenu pār visiem, kas mīt uz zemes, saka Pulku Kungs!
30. Un tu pravieto viņiem visus šos vārdus, saki viņiem: Kungs no augšienes rēc, no sava svētuma paceļ balsi, pār savu mājokli rēktin rēc, kā vīnspaidu mīdams atdara visiem, kas mīt uz zemes.
31. Dārdēs līdz zemes malām, jo strīds Kungam pret tautām, pret visiem viņš tiesājas, ļaundarus viņš zobenam atdos,” saka Kungs.
32. Tā saka Pulku Kungs: “Redzi, no tautas uz tautu iet ļaunums, no zemes dzīlēm ceļas varena vētra!”
33. Un tajā dienā Kunga nokautie klās zemi no malas līdz malai, tos nedz apraudās, nedz savāks, nedz apraks – tie būs kā mēsli uz zemes virsas!
34. Gani, kauciet un kliedziet, vārtieties, avju sargi, pienākusi jūsu kaušanas diena! Jūs patrieks! Jūs saplēsīs kā dārgu trauku!
35. Vairs nepamukt ganiem, vairs neaizbēgt avju sargiem!
36. Kliedz gani, un avju sargi kauc, jo Kungs ganības posta!
37. Miera pļavas ir izdeldētas Kunga dusmu kvēles dēļ!
38. Kā lauva viņš pameta migu, visa zeme kļuva par postažu – apspiedēju niknuma dēļ, viņa dusmu kvēles dēļ!