Jeremija 27 LTV1965
1. Jūdas ķēniņa Cedekijas, Josijas dēla, valdīšanas sākumā nonāca šāds tā Kunga vārds ausīs Jeremijam: Tā tas Kungs man pavēlēja:
2. „Darini sev saites un jūga kokus un liec tos sev ap kaklu
3. Un sūti vēstīiumu Ēdoma ķēniņam, Moāba ķēniņam, Amona bērnu ķēniņam, Tiras ķēniņam un Sidonas ķēniņam ar vēstnešiem, kas atnākuši uz Jeruzālemi pie Jūdas ķēniņa Cedekijas,
4. Un pavēli tiem, lai tie saka saviem pavēlniekiem: Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: sakiet tā saviem pavēlniekiem:
5. Es radīju zemi, cilvēkus un dzīvniekus, kas ir virs zemes, ar savu lielo spēku un pacelto elkoni un piešķīru tos, kam Es gribu.
6. Visas šīs zemes tagad Es esmu nodevis sava kalpa Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, un pat lauku dzīvniekus Es esmu piešķīris viņam, lai tie viņam kalpotu.
7. Tā nu visām tautām jābūt pakļautām un jākalpo viņam, viņa dēlam un dēla dēlam, kamēr pienāks laiks arī viņa zemei, kad varenas tautas un lieli ķēniņi to uzvarēs un pakļaus sev.
8. Bet tautu un valsti, kas negrib pakjauties Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram un liekt savu muguru Bābeles ķēniņa jūgā, tādu tautu Es piemeklēšu ar zobenu, badu un mēri“, —saka tas Kungs, —„kamēr Es to pavisam iznīcināšu ar viņa roku.
9. Neklausiet jūs tāpēc saviem praviešiem un zīlniekiem, saviem sapņiem, saviem apvārdotājiem un burvjiem, kas jums sludina un apsola: Jums nebūs jākļūst par Bābeles ķēniņa pavalstniekiem;
10. Jo tie ir meli, ko tie jums pareģo, lai jūs aizvestu no jūsu zemes svešumā, tāpēc ka Es jūs tad pametīšu un jūs aiziesit bojā.
11. Bet to tautu, kas lieks savu muguru Bābeles ķēniņa jūgā un viņam kalpos, to Es atstāšu viņas pašas zemē, ka tā var to apkopt un tur dzīvot,“ —saka tas Kungs.
12. Tad es sacīju pēc visiem šiem vārdiem Jūdas ķēniņam Cedekijam: „Padodieties Bābeles ķēniņa jūgam un pakļaujieties viņam un viņa tautai, tad jūs paliksit dzīvi!
13. Kādēļ tu un tava tauta grib mirt no zobena, no bada un mēra, kā tas Kungs ir piedraudējis tai tautai, kas negrib padoties Bābeles ķēniņam?
14. Tikai neklausiet to praviešu vārdiem, kas jums saka un apgalvo: Jums nebūs jākļūst par Bābeles ķēniņa pa-valstniekiem! —Tiešām, tie jums sludina melus.
15. Es tos neesmu sūtījis“, —saka tas Kungs, —„tie sludina melus manā vārdā, lai Es jūs atstumju un jūs aizejat bojā, jūs un tie pravieši, kas jums to nākotnē sludina.“
16. Tad es griezos pie priesteriem un pie visas tautas un sacīju: „Tā saka tas Kungs: Neklausiet savu praviešu vār-diem, kas jums saka: Redzi, tā Kunga nama traukus drīzi atvedīs atpakaļ no Bābeles! —jo tie sludina melus.
17. Neklausiet tiem, bet padodieties jau labāk Bābeles ķēniņam, tad jūs paliksit dzīvi. Kādēļ šī pilsēta lai paliek par drupu kaudzi?
18. Bet ja tie ir patiesi pravieši un tiem zināms tā Kunga vārds, lai tie lūdz to Kungu Cebaotu, ka tie trauki, kas vēl palikuši tā Kunga namā un Jūdas ķēniņa namā un Jeruzalemē, arī neaizietu uz Bābeli!
19. Jo tā ir tas Kungs izteicies par stabiem, par lielo ūdens tvertni, par krēsliem un citiem priekšmetiem, kas vēl palikuši šinī pilsētā,
20. Tāpēc ka Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars tos atstāja, kad viņš aizveda gūstā no Jeruzālemes uz Bābeli Jūdas ķēniņu Jechonju, Jojakīma dēlu, līdz ar Jūdas un Jeruzālemes dižciltīgajiem, —
21. Jā, un tad tiešām tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, par tiem priekš-metiem, kas atlikuši tā Kunga namā un Jūdas ķēniņa namā Jeruzālemē, sacīja šādus vārdus:
22. „Tos aizvedīs uz Bābeli, un tur tie paliks līdz tai dienai, kad Es par tiem atkal rūpēšos“, —saka tas Kungs, —„un tos atkal pārgādāšu un atvedīšu atpakaļ šai vietā“.