Jeremija 29 LTV1965
1. Šī ir vārds pa vārdam tā vēstule, ko pravietis Jeremija sūtīja no Jeruzalemes vēl dzīvajiem tautas vecajiem un priesteriem un praviešiem un visas tautas piederīgiem, kas Nebukadnēcara no Jeruzālemes bija aizvesti gūstā uz Bābeli, pēc tam jau,
2. Kad ķēniņš Jechonja un ķēniņiene, galma ierēdņi, kā arī Jūdas un Jeruzālemes dižciltīgie un labieši kopā ar amatniekiem—kalējiem un atslēdzniekiem—bija aizvesti no Jeruzālemes,
3. Un kas nosūtīta ar Ēleasu, Šafana dēlu, un ar Gemarju, Hilkija dēlu, ko Jūdas ķēniņš sūtīja uz Bābeli pie Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara.
4. Vēstule skan: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, visiem trimdiniekiem, ko Es liku aizvest trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli:
5. Celiet namus un dzīvojiet tajos! Dēstiet dārzus un baudiet to augļus!
6. Ņemiet sievas un dzemdiniet dēlus un meitas! Ņemiet arī saviem dēliem sievas un dodiet savām meitām vīrus, lai viņas savukārt kļūst par mātēm dēliem un meitām, ka jūs tur vairojaties un neejat mazumā!
7. Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet par to to Kungu, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.“
8. Jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Lai jūs nemaldina jūsu pravieši, kas jūsu vidū dzīvo, nedz arī jūsu zīlnieki; neticiet ari saviem sapņiem, ko jūs redzat!
9. Jo tie ir meli, ko viņi jums sludina manā vārdā, Es viņus neesmu sūtījis“, —tā saka tas Kungs.
10. Tiešām, tā saka tas Kungs: „Kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā.
11. Jo Es zinu, kādas Man domas par jums“, —saka tas Kungs, —„miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.
12. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu.
13. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,
14. Es būšu atrodams,“ —tā saka tas Kungs, —„un Es jūs salasīšu kopā no visām tautām un no visām tām vietām, uz kurieni Es jūs izraidīju“, —saka tas Kungs, —„un atvedīšu jūs atpakaļ tanī vietā, no kurienes Es jūs liku aizvest!
15. Bet kad jūs sakāt: Tas Kungs mums deva arī Bābelē praviešus“, —tad lieta šāda:
16. —Tiešām, tā saka tas Kungs par ķēniņu, kas sēd uz Dāvida troņa, un par visu tautu, kas dzīvo šinī pilsētā, un par jūsu tautiešiem, kas ar jums neaizgāja trimdā, —
17. Tā saka tas Kungs Cebaots: Redzi, Es raidīšu viņiem virsū zobenu, badu, mēri un darīšu tos kā sabojātas vīģes, kas ir tik nelāgas, ka tās nevar ēst.
18. Un Es tos vajāšu ar zobenu, badu un mēri un padarīšu tos par baigu paraugu visām valstīm virs zemes, par lāstu un biedēkli, par apsmieklu un nievu priekšmetu visu tautu vidū, starp kurām Es tos esmu izklīdinājis,
19. Par sodu tam, ka tie neklausīja maniem vārdiem“, —saka tas Kungs, —„jo Es sūtīju taču vienmēr pie viņiem savus kalpus praviešus, bet jūs neklausī-jāt“, —tā skan tā Kunga teiciens.
20. „Tad klausaities tā Kunga vārdu, jūs līdzi paņemtie, ko Es liku aizvest trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli!“
21. Tad nu tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, par Ahabu, Kolajas dēlu, un par Cedekiju, Maāsejas dēlu, kas abi jums sludina par nākotni melus manā vārdā: „Es tos nodošu Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, lai viņš tos soda ar nāvi jūsu acu priekšā!“ —
22. Starp trimdā uz Bābeli aizvestajiem Jūdas ļaudīm radīsies lāstu vārds, un tie sacīs: „Lai tas Kungs tev dara kā Cedekijam un kā Ahabam, kurus Bābeles ķēniņš cepināja ugunī
23. Par sodu tam, ka tie Israēlā ļāvās bezdievībai, pārkāpa laulību ar savu tautiešu sievām un sludināja melus manā vārdā, ko Es tiem nebiju uzdevis. Man tas ir droši zināms, un Es to apliecinu!“ —saka tas Kungs.
24. Šemajam no Nehelamas saki:
25. Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tādēļ ka tu sūtīji savā vārdā vēstuli visai tautai Jeruzālemē un priesterim Cefanjam, Maāsejas dēlam, un visiem priesteriem, ziņodams:
26. Tas Kungs ir tevi iecēlis par priesteri priestera Jojadas vietā, lai tā Kunga namā būtu uzraugs pār katru prātu zaudējušo, kas uzstājas kā pravietis, ka tu to savaldi, ieslēdz kakla dzelžos un ieliec siekstā, —
27. Kāpēc tad tu neuzstājies pret Jeremiju no Anatotas, kas atļaujas sev būt pārliecībā darbojamies jūsu vidū kā pravietis?
28. Tādēļ taču viņš sūtīja mums uz Bābeli vēstuli, kurā viņš saka: „Tas vēl ilgi tā paliks; celiet namus un dzīvojiet tur iekšā, dēstiet dārzus un baudiet to augļus!“ —
29. Kad priesteris Cefanja bija izlasījis šo vēstuli pats pravietim Jeremijam priekšā,
30. Tad pār Jeremiju nāca tā Kunga vārds un tam sacīja:
31. „Sūti visiem trimdā aizvestajiem šādu ziņu: Tā saka tas Kungs par Šemaju no Nehalamas: Tā kā Šemaja uzstājies pie jums kā pravietis un Es neesmu viņu sūtījis, tad viņš jūs ir pavedinājis paļauties uz meliem,
32. Un tādēļ saka tas Kungs: Redzi, Es likšu to nožēlot Šemajam no Neha-lamas un viņa pēcnācējiem! Viņam nebūs neviena pēcnācēja, kas dzīvo šīs tautas vidū; viņš nepiedzīvos arī to laimi, ko Es esmu paredzējis piešķirt savai tautai!“ —saka tas Kungs, —„jo viņš skubināja nepaklausīt tam Kungam un atkāpties no Viņa.“