Jeremija 32 NLB

1. Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Cedekijas desmitajā gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebūkadnecara valdīšanas gads.

2. Tolaik Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, bet pravietis Jeremija bija ieslodzīts Jūdas ķēniņa nama cietuma pagalmā.

3. Viņu ieslodzīja Jūdas ķēniņš Cedekija, sacīdams: “Kādēļ tu pravietoji: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to ieņems.

4. Un Jūdas ķēniņš Cedekija nepaglābsies no kaldiešu rokas, viņš tiks atdots Bābeles ķēniņa rokā – runās ar viņu muti pret muti un skatīsies aci pret aci!

5. Viņš aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur tas paliks, kamēr es viņu piemeklēšu, saka Kungs, jo, kaut tu pret kaldiešiem cīnīsies, tu tos nepieveiksi!”

6. Jeremija teica: “Pār mani nāca Kunga vārds:

7. redzi, Hanamēls, Šallūma dēls, tavs tēvocis, nāk pie tevis un saka: pērc manu lauku, kas Anātotā, jo tev ir pirmpirkuma tiesības.”

8. Kā Kungs bija teicis, pie manis uz cietuma pagalmu atnāca mana tēvoča dēls Hanamēls un teica: “Pērc jel manu lauku, kas Anātotā, Benjāmina zemē, jo tev ir mantošanas un pirmpirkuma tiesības, pērc to sev!” Un es zināju, ka tas ir Kunga vārds.

9. Un es nopirku no Hanamēla, mana tēvoča dēla, lauku, kas Anātotā, un iesvēru viņam sudrabu – septiņpadsmit šekeļus sudraba.

10. Par darījumu es uzrakstīju līgumu, apzīmogoju, apliecināju ar lieciniekiem un uz svariem nosvēru sudrabu.

11. Un es paņēmu apzīmogoto līgumu ar nosacījumiem un noteikumiem, un pirkšanas apliecības norakstu.

12. Un es iedevu pirkšanas līgumu Bārūham, Nērijas dēlam, Mahsēja dēlam, mana tēvoča Hanamēla un liecinieku klātbūtnē, un tie parakstījās pirkšanas līgumā visu to jūdu klātbūtnē, kuri sēdēja cietuma pagalmā.

13. Viņu klātbūtnē es pavēlēju Bārūham:

14. “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ņemiet šo apzīmogoto pirkšanas līgumu un šo pirkšanas apliecību un lieciet tos māla traukā, lai tie var glabāties daudzas dienas.”

15. Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Šajā zemē atkal pirks namus, laukus un vīnadārzus!”

16. Atdevis Bārūham, Nērijas dēlam, pirkšanas līgumu, es lūdzos Kungu:

17. “Ak, Kungs Dievs! Redzi, ar savu lielo spēku un ar savu izstiepto elkoni tu radīji debesis un zemi, nekas tev nav neiespējams!

18. Tu izrādi žēlastību tūkstošiem un tēvu grēkus piepildi pie viņu bērniem! Lielais un varenais Dievs, Pulku Kungs ir tavs vārds!

19. Liels padomā un darbu skaitā! – Tavas acis ir atdarītas pār visiem cilvēka dēlu ceļiem, lai katram darītu pēc viņa gājuma un pēc viņa darba augļiem.

20. Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē, līdz šai dienai Israēlā un pie cilvēkiem, tā tu iemantoji slavu, un tā pastāv vēl šodien!

21. Ar zīmēm un brīnumiem, savu stipro roku un izstiepto elkoni, un šausmas dvesošiem brīnumiem tu izvedi savu tautu no Ēģiptes zemes!

22. Tu devi viņiem šo zemi, kā biji zvērējis to dot viņu tēviem, zemi, kur plūst medus un piens!

23. Un viņi atnāca un to iemantoja, bet tavā balsī neklausījās un pēc tavas bauslības nestaigāja, visu, ko tu tiem vēlēji darīt, tie nedarīja, – tad tu liki, lai tiem notiek šis ļaunums!

24. Redzi, ap pilsētu jau aplenkuma valnis, un to ieņems – ar zobenu, badu un mēri šī pilsēta ir atdota kaldiešu rokās, kuri karo pret to! Kā tu teici, tā ir! Nu tu redzi!

25. Un tu, Kungs Dievs, man teici: pērc lauku par sudrabu un apliecini to ar lieciniekiem! – Bet nu pilsēta atdota kaldiešiem!”

26. Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:

27. “Redzi, es esmu Kungs, visu dzīvo Dievs! Vai man kas ir neiespējams!?

28. Tādēļ tā saka Kungs: redzi, šo pilsētu es atdošu kaldiešu rokā un Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, un viņš to ieņems!

29. Un kaldiešu karavīri nāks pār šo pilsētu un to nodedzinās ar uguni, nosvilinās gan to, gan mājas, uz kuru jumtiem kvēpināja Baalam un laistīja lejamos upurus citiem dieviem, mani kaitinādami!

30. Jo Jūdas dēli un Israēla dēli kopš jaunības darījuši ļaunu pret mani, Israēla dēli mani tikai kaitinājuši ar saviem darinājumiem, saka Kungs.

31. Šī pilsēta man ir bijusi par dusmām un niknumu no dienas, kad viņi to uzcēla, līdz šai dienai! Es to novākšu no savas priekšas!

32. Visa Israēla dēlu un Jūdas dēlu ļaunuma dēļ, ko tie darīja, mani kaitinādami: viņi, viņu ķēniņi, viņu augstmaņi, viņu priesteri un viņu pravieši, Jūdas vīri un Jeruzālemes iemītnieki!

33. Man viņi pagrieza muguru, ne seju, kaut es viņus mācīju, bez mitas mācīju, bet viņi neklausīja un mācību nepieņēma!

34. Viņi laistīja savas preteklības namā, kas saukts manā vārdā, to sagānīdami.

35. Ben-Hinnomas ielejā viņi cēla augstienes Baalam, lai ziedotu Moleham savus dēlus un meitas, – es viņiem to nepavēlēju, no manas mutes tas nenāca, ka tie dara šo preteklību, apgrēcinādami Jūdu!

36. Tādēļ tagad tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šo pilsētu, par ko jūs sakāt, ka tā atdota Bābeles ķēniņa rokā ar zobenu, badu un mēri:

37. redzi, es sapulcēšu viņus no visām tām zemēm, kur esmu tos aiztriecis – savās dusmās, niknumā un bardzībā, un es viņus atvedīšu uz šejieni atpakaļ un ļaušu tiem dzīvot drošībā.

38. Un viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs!

39. Es došu tiem vienu prātu un vienu gaitu, lai tie bīstas mani uz mūžiem par labu sev pašiem un saviem dēliem.

40. Es slēgšu ar viņiem mūža derību, ka es nenovērsīšos no viņiem un darīšu tiem labu, un es likšu tiem sirdī manis bijāšanu, lai tie nenovēršas no manis.

41. Un es līksmošu, tiem darīdams labu, patiesi – es dēstīšu viņus šai zemē no visas sirds un dvēseles!

42. Jo tā saka Kungs: kā es nesu šai tautai visu šo lielo ļaunumu, tā es nesīšu viņiem visu labo, ko esmu apsolījis.

43. Šai zemē tiks pirkti lauki, par kuriem jūs sakāt: tie ir nopostīti, kur ne zvēra, ne cilvēka, tie atdoti kaldiešu rokā, –

44. laukus par sudrabu pirks, slēgs līgumus, apzīmogos un apliecinās ar lieciniekiem. Benjāmina zemē, visapkārt Jeruzālemei un Jūdas pilsētās, kalnienes pilsētās un Šefelas pilsētās, un Negebas pilsētās, jo gūstekņus es atvedīšu atpakaļ,” saka Kungs.