Jeremija 33 LTV1965

1. Atklājās atkal tā Kunga vārds Jeremijam, kad viņš vēl tāpat sēdēja pils sardzes pagalma cietumā; tas viņam teica:

2. „Tā saka tas Kungs, kas visu ko ari izdara, tas Kungs, kas izprāto, lai to arī izpildītu, tas Kungs ir Viņa vārds:

3. Piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas.

4. Jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, par šās pilsētas namiem un par Jūdas ķēniņa namiem, kas noplēsti cīņā pret aplenkuma vaļņiem un izmantoti kapa nolūkos,

5. Un par tiem namiem, kas izmantoti cīņai pret kaldējiem un lai tos pildītu ar nogalināto cilvēku miesām, ko Es nokāvu savās dusmās un savā bardzībā, jo viņu ļaunuma dēļ Es biju paslēpis savu vaigu šīs pilsētas priekšā. —

6. Bet iegaumē, Es sasiešu un dziedināšu viņas brūces, Es tos darīšu veselus un došu tiem mieru un laimi bagātīgā pilnībā.

7. Es darīšu citādu Jūdas un Israēla likteni un abas zemes atjaunošu kā agrāk,

8. Un šķīstīšu to ļaudis no visiem viņu noziegumiem, ar ko tie apgrēkojušies pret Mani, un Es piedošu visus viņu pārkāpumus, ar ko tie noziegušies pret Mani un ar ko tie atkāpušies no Manis.

9. Un tad Jeruzāleme būs Man prieka apgarots vārds, tā būs slavas un goda pilna visām tautām virs zemes. Kad tās dzirdēs visu to, ko Es šai pilsētai labu daru, tās izbīsies un drebēs par visu to prieku un laimi, ko Es tai dodu!“ —

10. Tā saka tas Kungs: „Šinī vietā, par kuru jūs sakāt, ka tā pašlaik ir galīgi novārtā aizlaists apvidus bez cilvēkiem un lopiem, Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kas tagad pilnīgi tukšas, bez iedzīvotājiem, bez māju dzīvniekiem,

11. Tur nākotnē atkal dzirdēs prieka balsis un līksmību, līgavaiņa un līgavas gaviles un to cilvēku slavinājumu balsis, kas sauks: Teiciet to Kungu Cebaotu! Jo labs ir tas Kungs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! —un to slavas dziesmas, kas nesīs pateicības upuri tā Kunga namā. Un Es atvedīšu atpakaļ šīs zemes trimdiniekus, un viss būs kā agrāk!“ —saka tas Kungs.

12. Tā saka tas Kungs Cebaots: „Šinī vietā, kas tagad ir tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un visās citās vietās atkal būs ganības, kur gani ganīs savas avis.

13. Kalnu pilsētās, lejas pilsētās un dienvidpilsētās, Benjamīna zemē un visās apdzīvotās vietās Jeruzālemes apkārtnē un pārējās Jūdas novados ganāmie pulki turpmāk atkal būs stingri gana rokās, kas tos skaita!“ —saka tas Kungs.

14. „Ievēro, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„kad Es piepildīšu to svētības apsolījumu, ko Es devu Israēla namam un Jūdas namam.

15. Tanīs dienās un tanī laikā Es izrietīšu Dāvidam īstu pilntiesīgu atvasi, kas nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes.

16. Tanīs dienās Jūdai nāks glābiņš, un Jeruzāleme dzīvos drošībā. Vārds, kupā to nosauks, būs: —Tas Kungs mūsu taisnība.“

17. Jo tā saka tas Kungs: „Dāvidam netrūks nekad tāda vira, kas godam sēdēs Israēla nama tronī.

18. Ari Ievītu priesteriem netrūks mana vaiga priekšā tāda vīra, kas nes dedzināmos upurus, liek pacelties dūmos ēdamiem upuriem un vienmēr kārtīgi sagatavo kaujamos upurus!“

19. Tad nāca tā Kunga vārds pār Jeremiju šādā veidā un tam sarija:

20. „Tā saka tas Kungs: Ja jūs iznīcināt manu derību ar dienu un manu derību ar nakti, ka nebūtu vairs ne dienas, ne nakts savā laikā,

21. Tikai tad iznīktu ari mana derība ar manu kalpu Dāvidu, ka tam nebūtu vairs pēcnācēju, kas kā ķēniņš sēdētu uz viņa troņa, un mana derība ar maniem kalpiem—Ievītu priestepiem!

22. Kā zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt un jūpas smiltis nevar izmērīt, tā Es došu neskaitāmu paaudžu daudzumu savam kalpam Dāvidam un Ievītiem, kas Man kalpo.“

23. Vēl atklājās tā Kunga vārds Jeremijam šādā veidā un tam sacīja:

24. „Vai tu neesi ievērojis, ko apgalvo ļaudis, kad tie saka: —Tās abas ciltis jeb tos abus namus, ko tas Kungs kādreiz bija Sev izraudzījis, Viņš ir pametis, un kā tie nicina manu tautu, it kā tā pēc viņu domām vairs patiesībā nebūtu nekāda tauta?“

25. Tā saka tas Kungs: „Ja mana derība ar dienu un ar nakti nepastāvētu, ja Es nebūtu devis nesatricināmus debess un zemes likumus,

26. Tikai tad Es pamestu Jēkaba un mana kalpa Dāvida pēcnācējus, ka Es no viņu vidus neņemtu valdniekus Ābrahāma, īzāka un Jēkaba pēctečiem. Jo Es pārkārtošu par labu viņu likteni, atvedīšu atpakaļ viņu cietumniekus un apžēlošos par viņiem!“