Jeremija 34 LTV1965
1. Šis vārds no tā Kunga atklājās Jeremijam, kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ar visu savu karaspēku un ar visām pasaules valstīm un tautām, kur viņam bija noteikšana, aplenca Jeruzālemi un pārējās ar to saistītās pilsētas:
2. „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Ej un pasludini Jūdas ķēniņam Cedekijatn: Tā saka tas Kungs: Redzi, Es nodošu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš liks tai aiziet bojā uguns liesmās.
3. Ari tu viņam neizbēgsi, tevi sagrābs, un tu kritīsi viņa rokās. Tu stāvēsi ar Bābeles ķēniņu aci pret aci un runāsi ar viņu muti pret muti; pēc tam tad tu rionāksi Bābelē.“
4. Uzklausi, Jūdas ķēniņ Cedekij, tā Kunga vārdu! Tas Kungs tev ir apsolījis: tu nemirsi no zobena.
5. Tu nomirsi mierā, un kā taviem tēviem, agrākiem ķēniņiem, kas bijuši priekš tevis, sakūra sārtu, tā ari tev sakurs mirēja sārtu un tevi nožēlos ar vaidu un sēru izsaucieniem: „Ak valdniek un pavēlētāj!“ Jo Es to tā esmu noteicis! —saka tas Kungs.
6. Pravietis Jeremija pasludināja visus šos vārdus Jūdas ķēniņam Cedekijam Jeruzālemē tieši tad,
7. Kad Bābeles ķēniņa karaspēks aplenca Jeruzālemi un pārējās atlikušās Jūdas pilsētas—Lachišu un Aseku, jo tās bija vienīgās no visām apcietinātajām un stiprajām Jūdas pilsētām, kas vēl turējās.
8. Šis vārds nonāca no tā Kunga garā Jeremijam, kad ķēniņš Cedekija bija noslēdzis līgumu ar visu tautu Jeru-zālemē, apsolīdamies tai izsludināt atsva-bināšanu,
9. Proti, ka ikvienam būs atlaist brīvībā savu ebrēju tautības vergu un verdzeni, un ka turpmāk lai neviens neizmantotu savu tautas brāli jūdiet vergu darbam.
10. Tad visi paši augstākie ļaudis un visa tauta, kas bija noslēguši līgumu atlaist brīvībā savus vergus un verdzenes un tos neizmantot vairs vergu darbam, ari izpildīja līgumu un tos atlaida.
11. Bet pēc tam tie apdomājās un sauca atpakaļ visus vergus un verdzenes, kurus tie bija jau atsvabinājuši, un padarīja tos atkal par vergiem un verdzenēm.
12. Tad atklājās tā Kunga vārds Jeremijam un tam sacīja:
13. „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es noslēdzu ar jūsu tēviem derību, kad Es tos atsvabināju no Ēģiptes vergu nama un aizvedu no turienes projām, un tiem noteicu:
14. Septītajā gadā ikvienam jāatsva-bina savs tautas brālis ebrējs, kas tev bija pārdots vai pats pārdevies. Sešus gadus viņš tev kalpos, bet tad tev tas jāatsva-bina! Bet jūsu tēvi Man neklausīja un neveltīja Man nekādas uzmanības.
15. Tagad nu gan jūs bijāt atgriezušies un darījāt, kas manās acis pareizi, kad jūs pasludinājāt savu tautiešu atsvabināšanu un noslēdzāt līgumu manā priekšā tai namā, kas nosaukts manā vārdā.
16. Bet tad jūs grozījāt savas domas un likāt negodā manu vārdu. Jūs atsaucāt atpakaļ ikviens savu vergu un verdzeni, kurus jūs jau bijāt atlaiduši brīvībā, un tos piespiedāt atkal palikt par vergiem un verdzenēm.“
17. Tādēļ tā saka tas Kungs: „Jūs Man nepaklausījāt un nepasludinājāt brīvību savam tautas un cilts brālim, redzi, tad Es jums tagad daru zināmu citas brīvības gada iestāšanos, kad dota brīvība trakot zobenam, plosīties mērim un badam. Un Es jūs padarīšu par šausmu pilnu paraugu visām pasaules valstīm.
18. Ar tiem vīriem, kas pārkāpa manu derību, pārkāpdami līguma noteikumus, ko tie noslēguši mana vaiga priekšā, Es rīkošos kā ar to upura teļu, ko tie pārcirta divos gabalos un tad aizgāja pa vidu starp abiem gabaliem:
19. Jūdas dižciltīgos pārvaldniekus, Jeruzālemes dižciltīgos pārvaldniekus, galma ierēdņus, priesterus un visu tautu, kas gāja pa vidu starp abiem gabaliem, —
20. Tos Es nodošu viņu ienaidnieku rokās, to rokās, kas tīko pēc viņu dzīvības. Viņu miesas būs par barību purniem apakš debess un zvēriem laukā.
21. Arī Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa dižciltīgos Es nodošu viņu ienaidnieku varā, tiem, kas tīko pēc viņu dzīvības, proti—Bābeles ķēniņa karaspēka varā, kas tagad aizgājis no jums.
22. Ziniet, Es tikai pavēlēšu“, —tā saka tas Kungs, —„un tie nāks atpakaļ uz šo pilsētu, to ielenks, ieņems un nodedzinās. Jūdas pārējās pilsētas Es arī padarīšu par drupu kaudzēm un par neapdzīvojamu tuksnesi!“