Jeremija 34 NLB
1. Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, viss viņa karaspēks un visas zemes valstis zem viņa varas, un visas tautas karoja pret Jeruzālemi un visām tās pilsētām:
2. “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: ej un runā uz Jūdas ķēniņu Cedekiju un saki tam: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to nosvilinās ar uguni!
3. Tu nepaglābsies no viņa, tevi sagrābs un nodos viņa rokā, – tavas acis raudzīsies Bābeles ķēniņa acīs, un viņa mute runās uz tavu muti, un tu aiziesi uz Bābeli!
4. Taču klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ Cedekija! Par tevi Kungs saka tā: no zobena tu nemirsi!
5. Tu mirsi mierā, un, kā svēpēja smaržas taviem tēviem, kuri bija ķēniņi pirms tevis, tā svēpēs arī tev! – Vai, kungs! – tā viņi apraudās tevi, jo tā esmu teicis es!” saka Kungs.
6. Pravietis Jeremija sacīja visus šos vārdus Jūdas ķēniņam Jeruzālemē.
Vergu viltus brīvlaišana7. Un Bābeles ķēniņa karaspēks karoja pret Jeruzālemi un visām Jūdas pilsētām, kas bija atlikušas, – pret Lāhīšu un pret Azēku, jo no nocietinātajām Jūdas pilsētām bija atlikušas tikai šīs.
8. Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga pēc tam, kad ķēniņš Cedekija noslēdza derību ar visu tautu, kas bija Jeruzālemē, lai pasludinātu tai brīvlaišanu –
9. ka ikvienam jāatlaiž brīvībā savs vergs un sava verdzene, ebrejs un ebrejiete, lai neviens jūds vairs nepaverdzinātu otru.
10. Un visi augstmaņi un tauta, kas šai derībai pievienojās, paklausīja un atlaida brīvībā savus vergus un verdzenes, lai tos vairs nepaverdzinātu, – tie paklausīja un atlaida vergus brīvībā.
11. Bet pēc tam viņi novērsās un ņēma atpakaļ savus vergus un verdzenes, ko bija atlaiduši brīvībā, un atkal kalpināja tos kā vergus un verdzenes.
12. Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:
13. “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es slēdzu derību ar jūsu tēviem todien, kad izvedu tos no Ēģiptes zemes, no vergu nama, sacīdams:
14. kad paies septiņi gadi, ikviens lai atlaiž otru ebreju, kas tev tika pārdots un kalpoja tev sešus gadus, – laid viņu brīvībā! Bet jūsu tēvi man neklausīja, pat neklausījās!
15. Bet šodien jūs no tā esat novērsušies un darījuši to, kas man tīk, un esat pasludinājuši viens otram brīvlaišanu, un noslēguši derību manā priekšā, namā, kas saukts manā vārdā.
16. Taču jūs novērsāties un sagānījāt manu vārdu – ikviens paņēma atpakaļ savu vergu un verdzeni, ko bija atlaidis brīvībā, – katrs darīja, kā tam tīk, – jūs atkal tos paverdzinājāt, lai tie jums būtu par vergiem un verdzenēm!
17. Tādēļ tā saka Kungs: jūs mani neklausījāt, nepasludinājāt brīvlaišanu viens otram, redzi, es jums pasludināšu brīvlaišanu, saka Kungs, ar zobenu, mēri un badu, un es darīšu jūs par briesmu tēlu visām zemes valstīm.
18. Tos vīrus, kas pārkāpa manu derību un neturēja tās derības vārdus, ko tie noslēdza manā priekšā, es padarīšu kā to jēru, ko tie pārcirta un izgāja cauri tā pusēm!
19. Jūdas augstmaņi un Jeruzālemes augstmaņi, einuhi un priesteri, un visa vienkāršā tauta gāja cauri tā pusēm.
20. Es atdošu viņus ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un viņu līķi būs par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem!
21. Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa augstmaņus es atdošu ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un Bābeles ķēniņa karaspēka rokā, kas tagad no jums ir aizgājis.
22. Redzi, es pavēlu, saka Kungs, un es likšu tiem atgriezties šajā pilsētā, un tie pret to karos, ieņems to un nodedzinās kopā ar Jūdas pilsētām! Es to padarīšu par postažu, kur neviens nemīt!”