Jeremija 35 LG8
1. Šis ir vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, dienās sacīdams:
2. Noej pie Rehabiešiem un runā ar tiem un ved tos Tā Kunga namā, vienā no telpām, un dod tiem vīnu dzert.
3. Tad es ņēmu Jaazaniju, Jeremijas dēlu, Habacinijas dēla dēlu, līdz ar viņa brāļiem un visiem viņa dēliem un visu Rehabiešu namu,
4. Un tos vedu Tā Kunga namā Jigdalijas dēla, Dieva vīra Hanana dēlu telpā, kas ir sānis lielkungu telpai, virs durvju sarga Maāsejas, Šaluma dēla, telpas.
5. Un Rehabiešu nama bērniem es cēlu priekšā kausus pilnus ar vīnu un biķerus un uz tiem sacīju: dzeriet vīnu!
6. Bet tie sacīja: mēs nedzeram vīna, jo Jehonadabs, Rehaba dēls, mūsu tēvs, mums pavēlējis un sacījis: jums nebūs vīna dzert, ne jums, ne jūsu bērniem ne mūžam.
7. Un namus jums nebūs taisīt nedz sēklu sēt nedz vīna dārzus dēstīt nedz turēt, bet jums būs teltīs dzīvot visu savu mūžu, ka ilgi dzīvojat tai zemē, kur jūs piemītat.
8. Tad mēs Jehonadaba, Rehaba dēla, sava tēva, balsij esam klausījuši visās lietās, ko viņš mums pavēlējis, tā ka mēs vīna savu mūžu nedzeram, ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli, ne mūsu meitas,
9. Un ka mēs namus neuztaisam sev par mājokli, arī vīna dārzu mums nav, ne tīruma, ne sējuma;
10. Bet mēs mītam teltīs, un klausam un darām visu, ko mums mūsu tēvs Jehonadabs pavēlējis.
11. Bet notikās, kad NebukadNecars, Bābeles ķēniņš, pret šo zemi cēlās, tad mēs sacījām: nāciet, iesim uz Jeruzālemi no Kaldeju kara spēka un no Sīriešu spēka; tā mēs esam apmetušies Jeruzālemē.
12. Tad Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju sacīdams:
13. Tā saka Tas Kungs Cebaot Israēla Dievs: ej un saki Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem: Vai negribat mācību pieņemt un klausīt Maniem Vārdiem? saka Tas Kungs.
14. Jehonadaba, Rehaba dēla, vārdi tiek pastāvīgi turēti, kas saviem bērniem aizliedzis vīnu dzert, un tie līdz šai dienai nav dzēruši, bet klausījuši sava tēva pavēlei. Bet Es uz jums esmu runājis vienmēr vienā runāšanā, un jūs Man neesat klausījuši.
15. Un Es pie jums esmu sūtījis bez mitas vienā sūtīšanā visus Savus kalpus, tos praviešus, un sacījis: atgriežaties jel ikviens no sava niknā ceļa un dariet labus darbus un nedzenaties pēc citiem dieviem, tiem kalpot, tad jūs paliksiet tai zemē, ko esmu devis jums un jūsu tēviem. Bet jūs savas ausis neesat atgriezuši nedz Mani klausījuši.
16. Jehonadaba, Rehaba dēla, bērni pastāvīgi ir turējuši sava tēva pavēli, ko viņš pavēlējis, bet šie ļaudis Man neklausa.
17. Tādēļ, tā saka Tas Kungs, Dievs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es vedīšu pār Jūdu un pār visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem visu ļaunumu, ko Es pret tiem esmu runājis, tādēļ ka Es uz tiem esmu runājis, bet tie nav klausījuši, Es tos esmu aicinājis, bet tie nav atbildējuši.
18. Un uz Rehabiešu namu Jeremija sacīja: tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: tādēļ ka jūs esat klausījuši Jehonadaba, sava tēva, likumam un sargājuši visas viņa pavēles un darījuši visu, ko viņš jums bija pavēlējis,
19. Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: Jehonadabam, Rehaba dēlam, ne mūžam netrūks vīra, kas stāvēs Manā priekšā.