Jeremija 35 NLB
1. Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, dienās:
2. “Ej pie rēhābiešu nama, runā ar tiem un atved tos uz Kunga namu, uz vienu no istabām, un dod tiem dzert vīnu!”
3. Un es ņēmu Jaazanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēlu, un viņa brāļus, visus viņa dēlus, un visu rēhābiešu namu.
4. Es atvedu viņus uz Kunga namu, uz Dieva vīra Hānāna, Jigdaljāhu dēla, istabu, kas atrodas virs durvju sarga Maasejāhu, Šallūma dēla, istabas.
5. Un es devu rēhābiešu nama dēliem vīna pilnas krūkas un kausus un teicu viņiem: “Dzeriet vīnu!”
6. Bet viņi teica: “Mēs nedzersim vīnu, jo mūsu tēvs Jehonādābs, Rēhāba dēls, mums ir pavēlējis, sacīdams: nedzeriet vīnu – nedz jūs, nedz jūsu dēli – nemūžam!
7. Un mājas neceliet, un sēklu nesējiet, un vīnadārzus nestādiet, lai jums to nav, dzīvojiet teltīs visas savas dienas, tad jūs dzīvosiet daudzas dienas tajā zemē, kur mītat! –
8. Un mēs esam klausījuši mūsu tēvu Jehonādābu, Rēhāba dēlu, it visā, ko viņš mums ir pavēlējis, – neesam dzēruši vīnu visas savas dienas – ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli un meitas.
9. Un mēs neesam cēluši mājas, lai tajās dzīvotu, un mums nav ne vīnadārzu, ne lauku, ne sēklu.
10. Un mēs esam dzīvojuši teltīs – klausījuši un darījuši visu, ko mūsu tēvs Jehonādābs mums pavēlējis!
11. Un, kad pret šo zemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, mēs teicām: iesim projām kaldiešu karaspēka un Arāma karaspēka dēļ uz Jeruzālemi, – un tā nu mēs mītam Jeruzālemē.”
12. Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju:
13. “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem: vai jūs nedabūjāt mācību, lai klausītu maniem vārdiem!? – saka Kungs.
14. Ir taču ticis turēts Jehonādāba, Rēhāba dēla, vārds, ko viņš pavēlējis saviem dēliem, sacīdams: nedzeriet vīnu! – Un tie nedzēra līdz pat šai dienai, jo viņi klausīja sava tēva pavēles! Bet es runāju uz jums, bez mitas runāju, bet jūs mani neklausāt!
15. Es sūtīju pie jums visus savus kalpus praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: atgriezieties katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labi jūsu darbi, un nesekojiet citiem dieviem, lai tiem vergotu, un dzīvojiet uz zemes, ko es devu jums un jūsu tēviem, – bet jūs pat ausi nepastiepāt un mani neklausījāt!
16. Jā, Jehonādābs, Rēhāba dēls, pildīja sava tēva pavēli, ko tas bija pavēlējis, bet šī tauta mani neklausīja!
17. Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs: redzi, es nesu Jūdai un visiem Jeruzālemes iemītniekiem to ļaunumu, ko esmu tiem apsolījis, jo es uz tiem runāju, bet viņi neklausījās, un es saucu uz viņiem, bet viņi neatbildēja!”
18. Bet rēhābiešu namam Jeremija teica: “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: tādēļ, ka jūs klausījāt sava tēva Jehonādāba pavēlei un pildījāt visas viņa pavēles, un darījāt visu, ko viņš jums pavēlēja,
19. tādēļ Pulku Kungs, Israēla Dievs, saka tā: Jehonādābam, Rēhāba dēlam, vairs nekad netrūks vīra, kas stāv manā priekšā!”