Jeremija 36 LG8

1. Un Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā notika uz Jeremiju šis vārds no Tā Kunga:

2. Ņem sev rakstu rulli un raksti tanī visus vārdus, ko Es uz tevi esmu runājis par Israēli un par Jūdu un par visām tautām, kamēr Es uz tevi esmu runājis, no Josijas dienām līdz šai dienai.

3. Varbūt ka Jūda nams liks vērā visu ļaunumu, ko Es tiem domāju darīt, ka ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa, un Es piedošu viņu noziegumus un viņu grēkus.

4. Tad Jeremija aicināja Bāruhu, Nerijas dēlu, un Bāruhs rakstīja no Jeremijas mutes grāmatā visus Tā Kunga vārdus, ko viņš uz to bija runājis.

5. Un Jeremija pavēlēja Bāruham un sacīja: es topu aizturēts, ka nevaru iet Tā Kunga namā.

6. Tad ej tu un lasi no rakstu ruļļa, ko tu no manas mutes esi rakstījis, Tā Kunga vārdus ļaudīm dzirdot Tā Kunga namā gavēņa dienā, arī dzirdot visai Jūda ciltij, kas atnāk no savām pilsētām, tev tos būs lasīt.

7. Varbūt ka tie zemē metīsies un pielūgs Tā Kunga priekšā un atgriezīsies ikviens no sava ļaunā ceļa, jo tā dusmība un bardzība ir liela, ko Tas Kungs ir runājis pret šiem ļaudīm.

8. Un Bāruhs, Nerijas dēls, darīja, tā kā pravietis Jeremija viņam bija pavēlējis, un lasīja no grāmatas Tā Kunga vārdus Tā Kunga namā.

9. Un notikās Jehojakima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, piektā gadā, devītā mēnesī, tad izsauca gavēni Tā Kunga priekšā visiem ļaudīm Jeruzālemē un visiem ļaudīm, kas no Jūda pilsētām nāca uz Jeruzālemi.

10. Tad Bāruhs no grāmatas lasīja priekš visu ļaužu ausīm Jeremijas vārdus Tā Kunga namā, rakstītāja Ģemarijas, Šafana dēla, telpā, augšējā pagalmā, pie Tā Kunga nama jauniem vārtiem.

11. Kad nu Mihaja, Ģemarijas dēls, Šafana dēla dēls, no grāmatas dzirdēja visus Tā Kunga vārdus,

12. Tad viņš nogāja ķēniņa namā, rakstītāja telpā, un redzi, tur sēdēja visi lielkungi, rakstītājs Elišāms un Delaja, Šemajas dēls, un Elnatans, Ahbora dēls, un Ģemarija, Šafana dēls, un Cedeķija, Hananijas dēls, un visi lielkungi.

13. Un Mihaja tiem teica visus vārdus, ko bija dzirdējis Bāruhu no grāmatas lasām ļaudīm dzirdot.

14. Tad visi tie lielkungi sūtīja pie Bāruha Jehūdi, Netanijas dēlu, kas bija Kušijas dēla Šelamijas dēls, un sacīja: grāmatu, no kuras tu esi lasījis ļaudīm dzirdot, ņem savā rokā un nāc. Tā Bāruhs, Nerijas dēls, ņēma grāmatu savā rokā un gāja pie tiem.

15. Un tie uz viņu sacīja: apsēdies un lasi to mums dzirdot. Un Bāruhs lasīja viņu ausu priekšā.

16. Un kad tie visus vārdus dzirdēja, tad cits uz citu bailīgi skatījās, un tie sacīja uz Bāruhu: tiešām, visi šie vārdi mums jāsaka ķēniņam.

17. Un tie Bāruhu vaicāja un sacīja: teic mums jel, kā tu visus šos vārdus no viņa mutes esi rakstījis?

18. Un Bāruhs uz tiem sacīja: viņš visus šos vārdus no savas mutes uz mani teica, un es tos ar tinti rakstīju grāmatā.

19. Tad tie lielkungi sacīja uz Bāruhu: ej un paslēpies, tu un Jeremija, un lai neviens nezin, kur jūs esat.

20. Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet grāmatu tie nolika rakstītāja Elišāma telpā, un teica ķēniņam dzirdot visus šos vārdus.

21. Tad ķēniņš sūtīja Jehūdi pēc tās grāmatas, un tas to ņēma no rakstītāja Elišāma istabas, un Jehūdis izlasīja, dzirdot ķēniņam un visiem lielkungiem, kas pie ķēniņa stāvēja.

22. Bet ķēniņš sēdēja ziemas namā devītā mēnesī, un viņa priekšā uguns kurējās.

23. Un kad Jehūdis trīs vai četrus gabalus bija lasījis, tad viņš to sagrieza ar spalvas nazi un iemeta ugunī ugunskurā, tiekams visa grāmata sadega ugunī, kas bija ugunskurā.

24. Un tie neizbijās nedz saplēsa savas drēbes, ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas bija dzirdējuši visus šos vārdus.

25. Un lai gan Elnatans un Delaja un Ģemarija ķēniņu lūdza, grāmatu nesadedzināt, viņš tos neklausīja.

26. Un ķēniņš pavēlēja Jerahmeēlim, Hammeleha dēlam, un Serajam, Asriēļa dēlam, un Šelamijam, Abdeēļa dēlam, sagrābt rakstītāju Bāruhu un pravieti Jeremiju, bet Tas Kungs tos bija paslēpis.

27. Tad Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju, kad ķēniņš grāmatu un vārdus bija sadedzinājis, ko Bāruhs no Jeremijas mutes bija sarakstījis, sacīdams:

28. “Ņem sev atkal citu grāmatu un raksti tanī visus tos pašus vārdus, kas bija pirmajā grāmatā, ko Jehojakims, Jūda ķēniņš, sadedzinājis.

29. Un saki par Jehojakimu, Jūda ķēniņu: tā saka Tas Kungs: tu šo grāmatu esi sadedzinājis un sacījis: Kāpēc tu tanī esi rakstījis un sacījis: Bābeles ķēniņš nācin nāks un samaitās šo zemi un no tās izdeldēs cilvēkus un lopus.

30. Tāpēc Tas Kungs tā saka par Jehojakimu, Jūda ķēniņu: viņam nebūs neviena, kas sēdēs uz Dāvida goda krēsla, un viņa līķis nomests gulēs dienas karstumā un nakts aukstumā.

31. Un Es pie viņa un pie viņa dzimuma un pie viņa kalpiem piemeklēšu viņa noziegumu, un vedīšu pār tiem un pār Jeruzālemes iedzīvotājiem un pār visiem Jūda vīriem visu ļaunumu, ko Es pret tiem esmu runājis, bet tie nav klausījuši.”

32. Un Jeremija ņēma citu grāmatu un to deva rakstītājam Bāruham, Nerijas dēlam, un tas no Jeremijas mutes tanī rakstīja visus grāmatas vārdus, ko Jehojakims, Jūda ķēniņš, bija sadedzinājis ar uguni, un pie tiem vēl tapa pielikti daudz tādi pat vārdi.