Jeremija 36 LTV1965
1. Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā Jeremija uztvēra savā garā tā Kunga vārdu, kas viņam teica:
2. „Ņem rakstu rituli un raksti tanī visus tos vārdus, ko Es ar tevi esmu runājis par Israēlu, par Jūdu un par visām tautām no Josijas laika līdz šai dienai!
3. Varbūt Jūdas nams, kad tas dzirdēs, kādu Es tiem esmu nodomājis sūtīt nelaimi, atgriežas savā kopumā no sava ļaunā ceļa, un Es tiem varu piedot viņu noziegumus un grēkus.“
4. Tad Jeremija aicināja Baruchu, Nerijas dēlu; Baruchs tad arī rakstīja rakstu ritulī visus vārdus no Jeremijas mutes, ko tas Kungs tam bija teicis.
5. Tad Jeremija deva Barucham šādu rīkojumu: „Es esmu apcietināts un nevaru iet tā Kunga namā.
6. Bet ej tu un lasi no rakstu rituļa visus tā Kunga vārdus, ko tu uzrakstīji no manas mutes, tautai tā Kunga namā kādā svētku dienā skaļi priekšā. Lasi arī Jūdas ļaudīm, kas sanākuši no savām pilsētām.
7. Varbūt viņu lūgšana nonāk tā Kunga priekšā, un tie atgriežas ikviens no saviem ļaunajiem ceļiem, jo liela ir tā Kunga dusmība un bardzība, ar ko Viņš piedraudējis šai tautai.“
8. Un Baruchs, Nerijas dēls, darīja tā, kā pravietis Jeremija bija viņam pavēlējis: viņš lasīja tautai no rakstu rituļa priekšā tā Kunga vārdus tā Kunga namā.
9. Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, piektā valdīšanas gada devītajā mēnesī izsludināja gavēni tā Kunga priekšā visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un visai tautai, kas bija sanākusi no Jūdas pilsētām Jeruzālemē.
10. Tad Baruchs lasīja no rakstu rituļa Jeremijas vārdus tā Kunga namā Gemarjas, valsts rakstveža Šafana dēla, telpā, augšējā pagalmā pie tā Kunga nama jaunajiem vārtiem, visai tautai skaļi priekšā.
11. Kad Michaja, Gemarjas dēls un Šafana dēla dēls, bija dzirdējis visus tā Kunga vārdus no rakstu rituļa nolasām,
12. Tad viņš devās lejup ķēniņa namā, kur valsts rakstveža darba istabā uz sēdi bija sapulcināti augstākie ierēdņi: valsts rakstvedis Ēlišāma, Delaja, Šemajas dēls, Elnātans, Akbora dēls, Gemarja, Šafana dēls, Cedekija, Hananjas dēls, un visi augstākie valsts darbinieki.
13. Kad Michaja viņiem atstāstīja visu, ko Baruchs tautai lasījis no rakstu rituļa priekšā,
14. Tad klātesošie sūtīja Jehudi, Netanjas dēlu, bet Netanja bija Šelemjas un tas Kušijā dēls, pie Barucha un lika tam teikt: „Ņem to rakstu rituli, no kura tu esi lasījis tautai, un nāc šurp!“ Tad Baruchs, Nerijas dēls, paņēma rituli un gāja pie tiem.
15. Tie sacīja viņam: „Sēdies un lasi to mums!“ Tad Baruchs to viņiem lasīja.
16. Kad tie dzirdēja visus šos vārdus, tie saskatījās izbijušies un sacīja Barucham: „Mums jādara visi šie vārdi zināmi ķēniņam.“
17. Tad tie jautāja Barucham: „Atstāsti mums sīkāk, kā tu uzrakstīji visus šos vārdus, ko viņš tev runāja.“
18. Baruchs tiem atbildēja: „Tieši no viņa mutes nāca šie vārdi, un es tos ierakstīju ar tinti grāmatā.“
19. Tad dižciltīgie sacīja Barucham: „Ej un paslēpies, tu un Jeremija, neviens lai nezina, kur jūs esat!“
20. Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet rakstu rituli tie atstāja pie rakstveža Ēlišāma un atstāstīja ķēniņam visu notikušo.
21. Ķēniņš sūtīja Jehudi pēc rituja, un viņš to atnesa no rakstveža Elišāma kanclejas. Un Jehudis lasīja priekšā grāmatu ķēniņam un visiem tiem labiešiem, kas bija pie ķēniņa.
22. Ķēniņš sēdēja ziemas dzīvoklī, jo bija devītais mēnesis, un viņa priekšā ogļu tvertnē kurējās uguns.
23. Kad Jehudis bija izlasījis trīs vai četras slejas no rakstu rituļa, ķēniņš atgrieza tās ar nazi nost un iemeta ugunī, kas viņa priekšā kurējās, kamēr viss rakstu ritulis sadega ugunī.
24. Bet ne ķēniņš ne viņa augstākie darbinieki nepārdzīvoja nekādu apmul-sumu nedz satraukumu un nesaplēsa savas drēbes, kad tie dzirdēja visus šos vārdus.
25. Un pat kad Ēlnātāns, Delaja un Gemarja lūdza ķēniņu rakstu rituli neiznīcināt, viņš tos neklausīja.
26. Bet ķēniņš gan pavēlēja savam dēlam Jerachmeēlam, kā ari Sērajam, Asriēla dēlam, un Šelemjam, Abdēla dēlam, apcietināt rakstu rituļa rakstītāju Baruchu un pravieti Jeremiju. Bet tas Kungs tos paslēpa.
27. Kad ķēniņš bija sadedzinājis grāmatas rituli un visus tos vārdus, ko Baruchs bija uzrakstījis no Jeremijas mutes, tad ieskanējās Jeremijas garā atkal tā Kunga vārds un teica viņam:
28. „Ņem vēl reiz citu rituli un raksti tanī visus tos vārdus, kas bija iepriekšējā ritulī, ko Jūdas ķēniņš sadedzināja.
29. Bet Jūdas ķēniņam Jojakīmam saki: Tā saka tas Kungs: Tu grāmatu sadedzināji, jautādams: Kādēļ tu tur ierakstīji, ka nākšot Bābeles ķēniņš, šo zemi izpostīšot un iznīcināšot cilvēkus un lopus?
30. Tādēļ tas Kungs ir nolēmis šādi par Jūdas ķēniņu Jojakīmu: Viņam nebūs pēcnācēju, kas sēdēs uz Dāvida troņa, un viņa projām aizsviestais līķis gulēs ilgāku laiku laukā dienas karstumā un nakts aukstumā.
31. Un Es piemeklēšu viņam, viņa pēcnācējiem un kalpiem viņu nozie-gumus un sūtīšu pār Jeruzālemes iedzī-votājiem un pār Jūdas namu visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, bet tie Mani neuzklausīja!“
32. Tāpēc Jeremija ņēma citu rituli un deva to rakstītājam Barucham, Nerijas dēlam. Baruchs ierakstīja tur no Jeremijas mutes visus tos vārdus, kas bija Jūdas ķēniņa Jojakima sadedzinātā rakstu ritulī; bez tam viņš pierakstīja klāt vēl daudzus citus līdzīgus vārdus.