Jeremija 37 LG8
1. Un ķēniņš Cedeķija, Josijas dēls, valdīja Jekonijas, Jehojakima dēla, vietā; to Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, bija iecēlis par ķēniņu Jūda zemē.
2. Bet ne viņš, ne viņa kalpi, ne šīs zrmes ļaudis neklausīja Tā Kunga vārdiem, ko viņš bija runājis caur pravieti Jeremiju.
3. Un ķēniņš Cedeķija sūtīja Juhalu, Šelemijas dēlu, un priesteri Cefaniju, Maāsejas dēlu, pie pravieša Jeremijas un lika sacīt: lūdz jel par mums To Kungu, mūsu Dievu.
4. Jo Jeremija gāja vēl iekšā un ārā starp ļaudīm un vēl nebija cietumā ielikts.
5. Un Faraona karaspēks bija cēlies no Ēģiptes zemes, un tie Kaldeji, kas ap Jeruzālemi bija apmetušies, baumas par tiem dzirdējuši, no Jeruzālemes bija aizgājuši.
6. Tad Tā Kunga vārds notika uz pravieti Jeremiju sacīdams:
7. Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tā jums būs atsacīt Jūda ķēniņam, kas jūs pie Manis sūtījis, Mani vaicāt: redzi, Faraona karaspēks, kas jums izgājis palīgā, griezīsies atpakaļ uz savu zemi, uz Ēģipti.
8. Un Kaldeji nāks atpakaļ un karos pret šo pilsētu un to uzņems un to sadedzinās ar uguni.
9. Tā saka Tas Kungs: nepieviļat savas dvēseles, sacīdami: Kaldeji tiešām no mums aizies projām, - jo tie neaizies.
10. Jo jebšu jūs kautu visu Kaldeju spēku, kas pret jums karo, un atliktos no tiem (tikai) kādi ievainoti vīri, tad tie celsies ikkatrs savā teltī un sadedzinās šo pilsētu ar uguni.
11. Un notikās, kad Kaldeju spēks no Jeruzālemes bija aizgājis Faraona karaspēka priekšā,
12. Tad Jeremija izgāja no Jeruzālemes, iet uz Benjamina zemi un tur uzņemt savu daļu to ļaužu vidū.
13. Un kad viņš nāca Benjamina vārtos, tad tur bija sargu virsnieks, Jirija vārdā, Šelemijas dēls, Hananijas dēla dēls, tas sagrāba pravieti Jeremiju un sacīja: tu gribi pāriet pie Kaldejiem.
14. Un Jeremija sacīja: tas nav tiesa, es nepāriešu pie Kaldejiem. Bet Jirija viņu neklausīja un sagrāba Jeremiju un to noveda pie lielkungiem.
15. Un lielkungi apskaitās par Jeremiju un viņu sita un lika cietumā, rakstītāja Jonatāna namā, jo to tie bija darījuši par cietuma namu.
16. Tā Jeremija gāja cietuma pagrabos, un tur Jeremija sēdēja daudz dienas.
17. Tad ķēniņš Cedeķija sūtīja un lika viņu atvest, un ķēniņš viņu vaicāja paslepeni savā namā un sacīja: Vai ir kāds vārds no Tā Kunga? Un Jeremija sacīja: Ir. Un viņš sacīja: Tu tapsi nodots Bābeles ķēniņa rokā.
18. Un Jeremija sacīja uz ķēniņu Cedeķiju: ko es esmu grēkojis pret tevi un pret taviem kalpiem un pret šiem ļaudīm, ka jūs mani esat likuši cietumā?
19. Kur nu ir jūsu pravieši, kas jums sludināja un sacīja: Bābeles ķēniņš nenāks pret jums nedz pret šo zemi?
20. Tad nu, klausi jel, ak kungs un ķēniņ! Lai jel mana lūgšana tavā priekšā ir pieņēmīga, un neved mani atpakaļ rakstītāja Jonatāna namā, ka es tur nemirstu.
21. Tad ķēniņš Cedeķija pavēlēja, Jeremiju turēt cietuma pagalmā, un viņam ikdienas tapa dots viens maizes rieciens no cepēju ielas, tiekams visa maize pilsētā bija apēsta. Tā Jeremija palika cietuma pagalmā.