Jeremija 38 LTV1965
1. Kad Sefatja, Matana dēls, Gedalja, Pašchura dēls, un Juhals, Šelemjas dēls, un Pašchurs, Malkijas dēls, dzirdēja, ko Jeremija runāja uz visu tautu, sacīdams:
2. „Tā saka tas Kungs:, Kas šeit paliks pilsētā, tas mirs no zobena, no bada un mēra, bet kas pāries pie kaldē-jiem, tas paliks dzīvs un paglābsies drošībā.“
3. Jo tā saka tas Kungs: „Šī pilsēta noteikti kritīs Bābeles ķēniņa kajraspēka rokās: ķēniņš to ieņems.“
4. Tad augstākie pārvaldnieki sacīja ķēniņam: „Šis vīrs ir sodāms ar nāvi, jo viņš nokauj drosmi visiem kareivjiem, kas vēl atlikuši šinī pilsētā, un iedveš izmisumu visiem iedzīvotājiem, runādams tiem tādus vārdus. Tiešām, šis vīrs nemeklē tautas labumu, bet tautas nelaimi!“
5. Tad ķēniņš Cedekija tiem atbildēja: „Labi! Nododu viņu jūsu rīcībā, jo ķēniņš pret jums jau tā kā tā neko nespēj.“
6. Tad tie ņēma Jeremiju un ieslodzīja to ķēniņa dēla Malkijas ūdens tvertnē, kas atradās pils pagalmā. Jeremiju nolaida tanī ar virvēm. Tvertnē nebija ūdens, bet tikai dubji, un Jeremija iegrima dubļos.
7. Kad aitiopietis Ebedmelechs, ķēniņa kalps un galminieks, dzirdēja, ka Jeremiju ieslodzījuši tvertnē,
8. Tad viņš atstāja ķēniņa pili un griezās pie ķēniņa, kas tanī bridī sēdēja Benjamiņa vārtos, ar šādu ziņojumu:
9. „Mans kungs un ķēniņ! Tie vīri, kas Jeremiju iemeta bedrē, ir rīkojušies netaisni un nodarījuši viņam ļaunu. Tur viņam jānomirst badā!“ Jo pilsēta vairs nebija maizes.
10. Tad ķēniņš pavēlēja aitiopietim Ebedmelecham, ķēniņa kalpam: „Ņem no šejienes trīs vīrus un izvelc pravieti Jeremiju no ūdens tvertnes, pirms viņš mirst!“
11. Tad ķēniņa kalps Ebedmelechs ņēma tos trīs vīrus un gāja ķēniņa nama noliktavas apakšējās telpās, sameklēja tur vecu novalkātu drēbju lupatas un ielaida tās ar virvēm Jeremijam tvertnē.
12. Un ķēniņa kalps sacīja Jeremijam: „Liec veco drēbju lupatas sev padusēs zem virvēm!“ —un Jeremija tā darīja.
13. Tad tie viņu izvilka ar virvēm no tvertnes. Tā Jeremija palika pils sardzes cietumā.
14. Pēc tam ķēniņš Cedekija sūtīja savu kalpu un lika pasaukt Jeremiju pie sevis tā Kunga nama trešajā ieejā. Tur ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: „Es tev ko jautāšu, neapslēp man nekā!“
15. Jeremija atbildēja Cedekijam: „Kad es tev to sacīšu, tad tu liksi mani nokaut, un kad es tev došu padomu, tu tomēr man neklausīsi.“
16. Tad ķēniņš Cedekija deva slepenībā Jeremijam zvērestu, sacīdams: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas radījis mūsu dvēseli, es tevi nenokaušu un neizdošu tiem vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības!“
17. Tad Jeremija sacīja Cedekijam: „Tā saka tas Kungs Cebaots, īsraēla Dievs: „Ja tu padosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad tu paliksi dzīvs, un šī pilsēta netiks nodedzināta, tu dzīvosi un tava ģimene.
18. Bet ja tu nepadosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad šī pilsēta kritīs kaldēju rokās, un tie to nodedzinās. Un ari tu neizglābsies no viņu rokām.“
19. Ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: „Es baidos, ka tikai mani neizdotu tiem jūdiešiem, kas jau agrāk pārgājuši pie kaldējiem, un tie mani neapsmietu.“
20. Bet Jeremija viņam atbildēja: „Tevi neizdos! Klausi tā Kunga balsi, ko es tev saku, un tev labi klāsies, un tu paliksi dzīvs.
21. Bet ja tu liegsies padoties, tad šis ir tas vārds, ko tas Kungs man atklāja:
22. Redzi, visas sievas, kas vēl pali-kušas Jūdas ķēniņa pilī, izvedīs pie Bābeles ķēniņa virsniekiem, un tās tev sacīs: Pievīluši un maldinājuši ir tevi tavi mierinātāji un uzticamie draugi! Un kad tavas kājas iegrimušas un iesti gušas dubļos, tie tevi atstājuši! —
23. Visas tavas sievas un tavus bērnus aizvedīs pie kaldējiem, un arī tu pats neizglābsies no tiem, tu kritīsi Bābeles ķēniņa rokās, un šī pilsēta izgaisīs uguns liesmās!“
24. Tad Cedekija sacīja Jeremijam: „Nevienam nav jāzina, ko mēs runājām, lai tu nemirtu!
25. Bet ja mūsu labieši dabūtu zināt, ka es esmu ar tevi runājis, un tie nāktu pie tevis un teiktu tev: Saki mums, ko tu runāji ar ķēniņu, neslēp mums nekā, mēs tevi neaiztiksim, un ko ķēniņš tev teica? —
26. Tad atbildi tiem: Es lūdzu ķēni-ņam, lai viņš mani neliek vest atpakaļ Jonatāna namā, kur man būtu jāmirst.“
27. Kad visi labieši tiešām nāca pie Jeremijas un tam jautāja, tad viņš tiem atbildēja, kā ķēniņš bija noteicis. Tad tie atstāja viņu mierā, jo saruna nebija izpaudusies atklātībā.
28. Tā Jeremija palika pils sardzes pagalma cietumā līdz tai dienai, kad Jeruzālemi ieņēma.