Jeremija 39 LG8
1. Un notikās, kad Jeruzāleme bija uzņemta; Cedeķijas, Jūda ķēniņa, devītā gadā, desmitā mēnesī, Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, un viss viņa karaspēks nāca pret Jeruzālemi un apmetās ap viņu;
2. Vienpadsmitā Cedeķijas gadā, ceturtā mēnesī, devītā mēneša dienā tie ielauzās pilsētā.
3. Tad visi Bābeles ķēniņa lielkungi iegāja iekšā un apstājās pie vidējiem vārtiem, proti NergalSarecers, SamgarNebo, galminieku virsnieks Sarzehims, gudro virsnieks NergalSarecers, un visi citi Bābeles ķēniņa lielkungi.
4. Un notikās, kad Cedeķija, Jūda ķēniņš, un visi karavīri tos redzēja, tad tie bēga un izgāja naktī no pilsētas ārā pa ceļu pie ķēniņa dārza, pa vārtiem starp diviem mūriem, un viņš gāja pa klajuma ceļu.
5. Bet Kaldeju spēks viņus vajāja un panāca Cedeķiju Jērikas klajumos un to saņēma un veda augšā pie Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, uz Riblu Hamatas zemē, un tas par viņu sprieda tiesu.
6. Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedeķijas bērnus Riblā viņa acu priekšā; un visus cienīgos no Jūda Bābeles ķēniņš nokāva.
7. Un viņš lika izdurt Cedeķijas acis un to saistīja ar divām vara ķēdēm, viņu aizvest uz Bābeli.
8. Un Kaldeji sadedzināja ķēniņa namu un ļaužu namus ar uguni un noārdīja Jeruzālemes mūrus.
9. Bet atlikušos ļaudis, kas pilsētā bija atlikuši, un bēgļus, kas pie viņa bija pārgājuši, līdz ar citiem ļaudīm, kas bija atlikuši, pils karavīru virsnieks Nebuzaradans noveda uz Bābeli.
10. Bet no ļaudīm, kas bija zemas kārtas, kam nekā nebija, pils karavīru virsnieks Nebuzaradans, pameta Jūda zemē un deva tiem tai dienā vīna dārzus un tīrumus.
11. Bet par Jeremiju Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, bija pavēlējis pils karavīru virsniekam Nebuzaradanam un sacījis:
12. Ņem viņu un pieskati viņu un nedari viņam nekā ļauna, bet kā viņš tev sacīs, tā dari ar viņu.
13. Tad sūtīja pils karavīru virsnieks Nebuzaradans un galminieku virsnieks Nebuzazbans un gudro virsnieks NergalSarecers un visi Bābeles ķēniņa virsnieki,
14. Tie sūtīja un ņēma Jeremiju no cietuma pagalma un nodeva viņu Ģedalijam, Ahikama dēlam, Šafana dēla dēlam, viņu vest namā; tā viņš palika pie ļaudīm.
15. Bet Tā Kunga vārds bija noticis uz Jeremiju, kad viņš vēl cietuma pagalmā tapa turēts, sacīdams:
16. Ej un saki etiopietim Ebedmeleham: tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es Saviem vārdiem likšu nākt pār šo pilsētu par ļaunu un ne par labu, un tai dienā tas būs tavu acu priekšā.
17. Bet tevi Es tai dienā gribu izglābt un tu netapsi nodots tiem vīriem rokā, no kā tu bīsties.
18. Jo Es tiešām tevi izglābšu un tu nekritīsi caur zobenu, bet savu dvēseli paturēsi, tāpēc ka tu esi paļāvies uz Mani, saka Tas Kungs.